Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Partikulu lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.

Kā un nekā ir partikulas, kas tiek lietotas pārākās pakāpēs īpašības vārdu salīdzināšanai ar citu priekšmetu pazīmēm.
Ja teikumā izteikts apgalvojums (iederas saitiņverbs ir), tad lieto nekā: brālis ir garāks nekā māsa.
Ja teikumā izteikts kādas pazīmes noliegums (ir vārdi nav, ne), tad lieto partikulu kā: brālis nav garāks kā māsa.
Minētajās salīdzinājuma konstrukcijās nekā un kā vietā var lietot prievārdu par: brālis ir/nav garāks par māsu.

Pareizi ir kartīte.
 

Vārds karte ir piektās deklinācijas lietvārds. No piektās deklinācijas lietvārdiem pamazināmās formas atvasina ar izskaņu -īte (nevis -iņa), piemēram, egle – eglīte (nevis egliņa), kaste – kastīte (nevis kastiņa). Tātad pareizā pamazinājuma forma ir kartīte, nevis kartiņa.

Abi vārdi ir pareizi, tikai katram no tiem ir sava nozīme.

Ķidas – ‘zivju, putnu, arī sīku dzīvnieku iekšējie orgāni’. Piemēram, zosu ķidas, ķidu zupa.
Savukārt vārda šķilvji nozīme ir šaurāka – tie ir ‘putna kuņģi’. Šie vārdi nav sinonīmi.

Latviešu valodā ar atšķirīgu nozīmi ir gan pārskats, gan pārskate.

Pārskats – ‘vispusīgs, vispārējs priekšstats, zināšanu kopums (par ko)’, arī ‘ziņojums par veikto’, arī ‘dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus datus (par kādu laikaposmu)’, arī ‘publisks darbības rezultātu demonstrējums’. Piemēram, pārskats par iespējām, darbības pārskats, pārskata referāts, pārskata izstāde.
Pārskate – ‘darbība, process → pārskatīt’. Piemēram, apvidus pārskate, lēmuma pārskate.

Pareizi ir abi vārdi, tikai katram vārdam ir nozīmes nianses.

Skolēni ir skolas audzēkņi un audzēknes.
Skolnieki ir skolas audzēkņi (zēni).
Skolnieces ir skolas audzēknes (meitenes).
Tātad, ja ir nepieciešams uzrunāt tādas klases audzēkņus, kurā mācās gan zēni, gan meitenes, ir jālieto vārds skolēni. Ja klasē būtu tikai meitenes, daudzskaitlī varētu lietot vārdu skolnieces, ja klasē būtu tikai zēni, attiecīgi varētu lietot vai nu vārdu skolnieki, vai skolēni.