Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Latviešu literārajā valodā ar darbības vārdu nebūt ģenitīvs ir lietojams eksistences un piederības nolieguma nozīmē (parasti tas ir noliegts teikuma priekšmets):

Vārdu savienojumā pacelt jautājumu vārds pacelt ir semantiskais kalks – pēc citas valodas parauga pārņemta vārda nozīme. Semantiskos kalkus bieži aizgūst tēlainības dēļ, jo veidojas pārnestās nozīmes. Tā, piemēram, vārda pasvītrot konkrētā nozīme ‘pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu’ pēc satura un pēc attiecīgā tēla atbilst aizgūtajai nozīmei ‘uzsvērt, izcelt’ (krievu подчеркнуть, vācu unterstreichen).
Vārdu savienojuma pacelt jautājumu lietojums nav vēlams latviešu literārajā valodā, un tā vietā labāk lietot izvirzīt jautājumu, ierosināt jautājumu, aktualizēt jautājumu/problēmu u. tml.

Latviešu valodā ir tiešie darbības vārdi, kā atcelt, dejot, minēt, un atgriezeniskie (jeb refleksīvie) darbības vārdi, kā celties, izdejoties, atminēties.

Sastopami atgriezeniskie darbības vārdi ciešamās kārtas funkcijā, tostarp arī neliterāri kalkēti atgriezeniskie darbības vārdi. Šāds lietojums koptā latviešu valodā nebūtu vēlams:

plāns izpildās, māja pārdodas, ierobežojumi atceļas.

To vietā būtu lietojami tiešie darbības vārdi ciešamās kārtas formās:

plāns tiek izpildīts, māja tiek pārdota, ierobežojumi tiek atcelti.

Reizēm kontekstā iederīga arī tiešo darbības vārdu darāmās kārtas 3. personas forma:

plānu izpilda, māju pārdod, ierobežojumus atceļ.