Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Komatu var nelikt: Ko klusē kā mēli norijis?

Ja salīdzinātāja daļa ir izteikta ar pagātnes darāmās kārtas divdabi ar izskaņu -is, -usi, šādam divdabim var būt gan darbības vārda daba, gan adjektīva daba.
1. Ja šis divdabis ir lietots pabeigtās tagadnes vai pabeigtās pagātnes personas formas nozīmē, tam ir tīra darbības vārda daba un predikatīva funkcija, tātad šāda salīdzinātāja daļa veido palīgteikumu un kā priekšā liekams komats: viss būs, kā bijis; Jānis turpina, kā sācis.
2. Ja divdabim ir vairāk adjektīva daba un tam ir dubultlocekļa funkcijas, pirms kā komatu neliek: nogurums pagaisa kā nebijis; Anna stāvēja kā sastingusi.

Komatu pirms kā neliek tad, ja adjektīviskais divdabis lietots frazeoloģismā: viņš klusēja kā ūdeni mutē ieņēmis; ierēdņi strādā kā maizes neēduši; Laura pazuda kā ūdenī iekritusi.
No sintakses viedokļa šādos izteikumos veidojas palīgteikums, tāpēc kā priekšā komatu drīkst likt, un tā nebūtu uzskatāma par interpunkcijas kļūdu.

Pareizi ir abējādi: divdesmittūkstoš un divdesmit tūkstoši.

Skaitļa vārdam, kuru ar cipariem rakstām 1000, iespējamas divas formas: nelokāmā forma tūkstoš un lokāmā forma tūkstotis. Nelokāmais skaitļa vārds tūkstoš kļūst par salikteņa daļu tāpat kā citi nelokāmie skaitļa vārdi, kā desmit, simt: četrdesmit, četrsimt, četrtūkstoš.

Ja nelokāmais skaitļa vārds ietilpst salikta teikuma priekšmeta sastāvā, ar to saistītais lietvārds var būt vai nu nominatīvā (Kas?) vai ģenitīvā (Kā?):
ekskursijā dodas trīsdesmit skolēni vai ekskursijā dodas trīsdesmit skolēnu;
septiņtūkstoš tonnas ir labs rādītājs vai septiņtūkstoš tonnu ir labs rādītājs;
maratonam reģistrējušies divdesmittūkstoš dalībnieki vai maratonam reģistrējušies divdesmittūkstoš dalībnieku.

Vārds tūkstotis savukārt lokāms kā 2. deklinācijas lietvārds (kā latvietis, šampanietis), un tas lietojams skaitļa vārdu savienojumos līdzīgi kā skaitļa vārdi desmits un simts: septiņi desmiti, septiņi simti, septiņi tūkstoši.
Literārajā valodā lietvārds ar šiem skaitļa vārdu savienojumiem parasti ir daudzskaitļa ģenitīvā:
pieci desmiti gadu kaste mētājās bēniņos;
zibakcijā piedalījās četri simti iedzīvotāju;
festivālu ir apmeklējuši pieci tūkstoši cilvēku;
maratonam reģistrējušies divdesmit tūkstoši dalībnieku.

Pareizi ir: es bažījos.

Darbības vārdi, kam nenoteiksmē ir piedēklis -ī-, var piederēt gan pie otrās, gan pie trešās konjugācijas. Mūsdienās biežāk šos darbības vārdus tagadnē loka pēc trešās konjugācijas parauga, piemēram, mācīt – es mācu, tu māci, viņš māca, mēs mācām, jūs mācāt, viņi māca; slodzīt – es slogu, tu slogi, viņš sloga, mēs slogām, jūs slogāt, viņi sloga utt.
Otrās un trešās konjugācijas darbības vārdu lietojumā vērojams paralēlisms, proti, daži darbības vārdi pakāpeniski pāriet trešajā konjugācijā. Vairākiem darbības vārdiem arī mūsdienās tagadnē ir paralēlformas, piemēram, pētīt – es pētīju/pētu, tu pētī/pēti, viņš pētī/pēta, mēs pētījam/pētām, jūs pētījat/pētāt, viņi pētī/pēta; veltīt – es veltīju/veltu, tu veltī/velti, viņš veltī/velta, mēs veltījam/veltām, jūs veltījat/veltāt, viņi veltī/velta u. c.
Darbības vārdi, kuri tagadnē ir lokāmi pēc otrās konjugācijas parauga, ir: apbedīt, bažīties, dzirkstīt, kristīt, medīt, mežģīt, pestīt, režģīt, sunīt, tusnīt, vēdīt, vilnīt, zeltīt, zibsnīt.
Tātad darbības vārds bažīties lokāms šādi: es bažījos, tu bažījies, viņš bažījas, mēs bažījamies, jūs bažījaties, viņi bažījas.

Noteiktie īpašības vārdi (piemēram, mīļais draugs, mīļā draudzene) pēc vajadzības var tikt lietoti vokatīvā, turklāt šajā locījumā tiem ir divējādas vārdformas.
Ja lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)

Vārds zūmers aizgūts no angļu sarunvalodas vārda zoomer, kā pamatā vārdu spēle angļu valodā boomer – zoomer.

Vārds zūmers ir aizgūts sarunvalodas vārds no angļu valodas.
Angļu valodā zoomer darināts kā vārdu spēle ar boomer. Šādi tiek apzīmētas paaudzes: par baby boomers angļu valodā dēvē paaudzi, kas dzimusi starp 1946. un 1964. gadu, proti, pēckara periodā. Par Z paaudzi (angļu Generation Z) savukārt sauc tos, kas dzimuši, sākot no 20. gadsimta 90. gadu vidus līdz 21. gadsimta otrās desmitgades sākumam, un kas no ļoti agra vecuma lieto digitālās tehnoloģijas, viņiem ir labas interneta un sociālo mediju prasmes.

Latviešu valodā no angļu valodas aizguvumiem cenšas izvairīties, pēc iespējas tos aizstājot ar latviešu valodas vārdiem. Tomēr šādu aizguvumu (gan neitrālajā leksikā, gan sarunvalodā, slengā lietotu) ir diezgan daudz – arī tādu, kas beidzas ar izskaņu -ers vai -eris, piemēram, dispečers (no angļu dispatcher), dizainers (no angļu design ‘zīmējums, projekts’), dīleris (no angļu dealer), dokers (no angļu docker), fermeris (no angļu farmer), rokeris (no angļu rocker).

Kopš 2020. gada pavasara televīzijā skatāms arī raidījums ar nosaukumu „Zūmeri”: raidījumā darbojas pusaudži, tātad Z paaudzes pārstāvji, un, kā teikts televīzijas vietnē, „raidījuma tapšanas apstākļi ir netipiski – filmēšana attālināti, kā arī izmantojot dažādus tiešsaistes saziņas rīkus un platformas, kuros šī paaudze brīvi orientējas un tos intensīvi lieto”. Viens no rīkiem, kuru bieži lieto tiešsaistes nodarbībām pašreizējā ārkārtējā situācijā, ir programma „Zoom” – te arī vēl viena vārdu spēle: programmas lietotāju sarunvalodā var nodēvēt par zūmeri, līdzīgi kā datorspēļu spēlētāju mēdz saukt par geimeri (no angļu game).