Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kāda ir sieviešu dzimte vārdam tulks?

• VVC LVEK 15.02.2012. sēdes protokola Nr.  17 3. §.

Man kabatā ir astoņdesmit centu vai centi?

Pareizas ir abas formas: man kabatā ir astoņdesmit centu vai astoņdesmit centi.

Ja nelokāmais skaitļa vārds (piemēram, desmit, piecpadsmit, simt) ietilpst salikta teikuma priekšmeta sastāvā, ar to saistītais lietvārds var būt gan ģenitīvā, gan nominatīvā – desmit draugu un desmit draugi, piecpadsmit skolēnu un piecpadsmit skolēni, astoņdesmit centu un astoņdesmit centi.

• Grabis, R. Skaitļa vārds. Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 489. lpp.
• Smiltniece, G. Skaitļa vārds (numerālis). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 426. lpp.
• Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 25. lpp.

Vai latviešu valodā drīkst teikt: seko informācijai sociālo tīklu vietnēs?

Latviešu valodā var teikt seko informācijai sociālo tīklu vietnēs.
Var teikt arī: meklējiet informāciju sociālo tīklu vietnēs, informācija tiks sniegta tīmekļvietnē, informācija būs pieejama sociālo tīklu vietnēs.
Taču, ja patiešām ir jāseko procesu attīstības gaitai, – sekošana (vārds sekot) netraucē.
Par to liecina darbības vārda sekot šādas nozīmes: 3. ‘sistemātiski būt informētam, interesēties (par ko); censties uztvert, saprast (ko); sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos); 4. ‘rīkoties, izturēties pēc (kāda) parauga’.
Kā redzams no skaidrojuma, vārda sekot nozīme pieļauj arī sekot informācijai.

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Kas ir skansts?

Skansts, skansts, dsk. ģen skanšu; retāk skanste, -es, dsk. ģen. -šu vēst. – ‘lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī’ // pārn. ‘valnim līdzīgs veidojums’.

Vārds tiek lietots sieviešu dzimtē kā sestās deklinācijas lietvārds, retāk piektās deklinācijas lietvārds. Taču tieši šī retāk izmantotā forma – skanste – kļuvusi par pamatu Skanstes ielas nosaukumam Rīgā.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1989, 510. lpp.

Ko nozīmē vārds brukstalas (t. dz. „Rikšiem bērīt’ es palaidu pār zaļāmi brukstalām”)?

Brukstalas, brūkstaliena – ‘cieši savijušies, kopā saauguši krūmi; arī izcirtums, kurā saauguši jauni kociņi’.

• Kursīte, J. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene. Rīga : Madris, 2007, 403. lpp.
• Latviešu valodas vārdnīcu serveris: brukstalas