Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vietvārda rakstījums Marakeša ir uzskatāms par franču valodā rakstītā vietvārda Marrakech atveidi latviešu valodā.
Izrādās, maldīgs ir uzskats, ka rakstījums Marakeša ir tradicionāls rakstījums un rakstījums Marrākeša parādījies tikai līdz ar 2008. gadā izdoto „Lielo pasaules atlantu”. Šķirklis Marrākeša atrodams jau pagājušajā gadsimta 30. gados izdotajā „Latviešu konversācijas vārdnīcā”, tāpat arī M. Šūmanes un J. Sīkstuļa sakārtotajos arābu īpašvārdu atveides noteikumos 1982. gadā. Arī vēlākajos mācību materiālos un citur sastopams tikai rakstījums Marrākeša, tostarp arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.
Iespējams, rakstījums Marakeša radies izrunas ērtuma, franču valodas ietekmes un citu iemeslu dēļ, un, tiesa, arī plašsaziņas līdzekļos lielākoties sastopama tikai forma Marakeša.
Latviešu valodas normatīvie avoti pēdējos simt gados rāda, ka latviešu literārajā valodā nostiprināta forma Marrākeša.

Atbilstošā sieviešu dzimtes forma ir tulce.

Mīlenbaha–Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīta latviešu valodas vārda papagailis saistība ar vācu der Papagei. Latviešu valodā tas ir aizgūts vārds, kurš sastopams arī kā apvidvārds papagajs. Latviešu valodā vārds ienācis caur vācu valodu (viduslejasvācu valodā putns apzīmēts рараgоiе, vācu valodā – der Papagei). Savukārt krievu valodas vārda попугай cilme, visticamāk, meklējama arābu valodā, kur papagailis apzīmēts babaghā.Vairāku putnu tēviņus latviešu valodā sauc par gaiļiem, piemēram, gailis – ‘mājas vistu tēviņš’; ezergailis – ‘cekuldūris’, arī ‘lielais dumpis’; jūras gailis – ‘gugatnis’; meža gailis – mednis. Pēc šīs analoģijas, kā arī fonētiskās līdzības, domājams, vārda beigu daļa „latviskota” un radies vārds papagailis.