Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Ieteicamie vārdi ir velce vai trēns.

Velce – ‘dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns’. Piemēram, kāzu kleita ar trīs metrus garu velci. Trēns (no franču traîne) – ‘tērpa (parasti kleitas) mugurdaļas pagarinājums līdz zemei vai tā, ka tas slīd pa zemi’. Piemēram, līgavas kleitas trēns.   Šlepe sar. – ‘dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce’. Piemēram, gara šlepe. Kāzu kleita ar šlepi. Vārdnīcas piedāvā vāciskās cilmes sarunvalodas vārda šlepe vietā lietot mazāk zināmos sinonīmus velce vai trēns.

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 385. lpp.

Pareizi ir daudz aprikožu.

Daudzskaitļa ģenitīva forma vārdam aprikoze ir aprikožu (līdzīgi kā māte – māšu, egle – egļu). Vārds aprikoze (arī māte, egle) ir piektās deklinācijas lietvārds, un piektās deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu mija.

Līdzskaņu mijas nav vārdos ar skaņu kopu -st-: tie ir pirmatnīgi vārdi (aste – astu, kaste – kastu, veste – vestu), atvasināti vārdi (sarakste – sarakstu), salikteņi (lapsaste – lapsastu, strupaste – strupastu), internacionālas cilmes personu apzīmējumi ar fināli -iste (soliste – solistu, pianiste – pianistu, speciāliste – speciālistu, tūriste – tūristu).

Līdzskaņu mijas nav arī tiem piektās deklinācijas lietvārdiem, kur līdzskaņu mija var radīt pārpratumus, piemēram, mute – mutu (nevis mušu), pase – pasu (nevis pašu).

• Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 364. lpp.

• Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 417. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: lēkt

Pareizi ir meitene kapucē.

Vārds kapuce ir piektās deklinācijas sieviešu dzimtes vārds.

Kapuce – ‘pie apģērba apkakles piestiprināta, atpakaļ atmetama galvassega.’. Piemēram, lietusmēteļa, vējjakas kapuce. Trikotāžas krekls ar kapuci. Pārmaukt cepurei pāri kapuci. Cilme: no vācu Kapuze, kam pamatā viduslaiku latīņu cappa ‘apmetnis vai mētelis ar galvassegu’.

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Olimpisko spēļu nosaukumā vārds olimpiskās rakstāms ar mazo sākumburtu – Soču olimpiskās spēles.

Praksē sastopami dažādi rakstības varianti: ziemas olimpiskās spēles/Ziemas olimpiskās spēles/ziemas Olimpiskās spēles/Ziemas Olimpiskās spēles. Lai novērstu dažādību un ievērotu konsekvenci, Latviešu valodas ekspertu komisija ir atbalstījusi praksi vārdkopā olimpiskās spēles vārdu olimpiskās rakstīt ar mazo sākumburtu, piemēram, ziemas olimpiskās spēles, vasaras olimpiskās spēles, Soču ziemas olimpiskās spēles, Londonas olimpiskās spēles, Pasaules jaunatnes ziemas olimpiskās spēles, tāpat arī nosaukumos ar kārtas skaitli, piemēram, XXX vasaras olimpiskās spēles, 2012. gada Londonas olimpiskās spēles.

• Laugale, V., Šulce, Dz. Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 59. lpp.