Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Saliktā pakārtotā teikumā gala pieturzīmi nosaka virsteikuma komunikatīvais tips (jeb komunikatīvā modalitāte).
Ja virsteikumam piemīt stāstījuma komunikatīvā funkcija, tad salikta pakārtota teikuma beigās ir liekams punkts.
Es domāju, kurp mēs varētu doties brīvdienās.
Jānis vaicāja, ko Anna ēdīs brokastīs.

Ja virsteikuma komunikatīvais tips ir jautājums, tad salikta pakārtota teikuma beigās ir liekama jautājuma zīme.
Kā rīkoties, ja mājās ieperinājušās žurkas?
Vai jūs zinājāt, ka krokodili un aligatori ir ļoti atšķirīgi dzīvnieki?

Ja virsteikuma komunikatīvais nolūks ir pavēle, brīdinājums, mudinājums u. tml., tad salikta pakārtota teikuma beigās  ir liekama izsaukuma zīme.
Ejiet prom, ja nevēlaties klausīties pārmetumus!
Neatgriezieties, kamēr nebūsit visu padarījuši!

Krīzes situācijā tiek sniegta humānā palīdzība.

Vārds humāns nozīmē ‘tāds, kura attieksmē pret citiem cilvēkiem izpaužas cieņa, atsaucība, iejūtība, sirsnība’, piemēram:
humāns cilvēks,
humāni mērķi.
Finansējums, preces, pakalpojumi vai tehniska palīdzība, kuru sniedz, lai atvieglotu cilvēku ciešanas krīzes situācijās, kas radušās pēc dabas katastrofām vai cilvēku radītiem konfliktiem, ir humānā palīdzība.
Vārds humanitārs pamata nozīmē ir ‘saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, šīm zinātnēm raksturīgs’, un tas nereti (iespējams, angļu valodas ietekmē) tiek lietots vārda humāns vietā. Plašāk par šo vārdu lietojumu sk.: https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/718.

Vārdu savienojumā pacelt jautājumu vārds pacelt ir semantiskais kalks – pēc citas valodas parauga pārņemta vārda nozīme. Semantiskos kalkus bieži aizgūst tēlainības dēļ, jo veidojas pārnestās nozīmes. Tā, piemēram, vārda pasvītrot konkrētā nozīme ‘pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu’ pēc satura un pēc attiecīgā tēla atbilst aizgūtajai nozīmei ‘uzsvērt, izcelt’ (krievu подчеркнуть, vācu unterstreichen).
Vārdu savienojuma pacelt jautājumu lietojums nav vēlams latviešu literārajā valodā, un tā vietā labāk lietot izvirzīt jautājumu, ierosināt jautājumu, aktualizēt jautājumu/problēmu u. tml.

Priekšvārds Renārs lokāms pēc 1. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s, piemēram, gandrs, peņuārs), un priekšvārds Andris lokāms pēc 2. deklinācijas parauga (lietvārds, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -is, piemēram, biķeris, cekuldūkuris, džemperis).
 

Īpašvārdi, proti, uzvārdi Akmens, Rudens, lokāmi tāpat kā sugas vārdi akmens, rudens.
Tie ir vieni no 2. deklinācijas lietvārdiem, kam nominatīvā un ģenitīvā ir galotne -s (akmens, asmens, mēness, rudens, ūdens, zibens), taču pārējās locījumu formas ir tādas pašas kā citiem 2. deklinācijas lietvārdiem ar galotni -is nominatīvā. Tātad personvārdi Renārs Akmens un Andris Rudens lokāmi šādi.
 

No krievu valodas aizgūtie īpašības vārdi mazskaitlīgs (krievu малочисленный) un daudzskaitlīgs (krievu многочисленный), arī apstākļa vārdi mazskaitlīgi un daudzskaitlīgi, ir kalki, to morfoloģiskā struktūra veidota pēc krievu valodas parauga, burtiski pārtulkojot vārdu sastāvdaļas (šajā gadījumā darināts saliktenis, kā arī izmantots afikss -īg-). Valodas praksē šie vārdi sastopami it bieži (vārds daudzskaitlīgs pat atrodams Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā), tomēr tos nebūtu ieteicams lietot latviešu literārajā valodā, jo pastāv citas, krietni veiksmīgākas izteiksmes iespējas:
nevis laukumā bija daudzskaitlīgs pūlis, bet laukumā bija liels pūlis;
nevis personāls ir daudzskaitlīgs, bet ir daudz darbinieku, personāls ir apjomīgs;
nevis mantojums ir mazskaitlīgs, bet mantojums ir neliels;
nevis mazskaitlīgs loms, bet mazs loms.