Valodas konsultācijas

Kā saīsina vārdus un tā joprojām?

Jautājums

Kā saīsina vārdus un tā joprojām?

Atbilde

Vārdus un tā joprojām saīsina u. t. jpr.

Šāds saīsinājums sniegts VVC LVEK apstiprinātajā Vispārlietojamo saīsinājumu sarakstā.

Avoti

Vispārlietojamo saīsinājumu saraksts

Lingvistiskās tēmas

Saīsinājumi un abreviatūras

Vai latviešu valodā var teikt: izpārdots koncerts?

Jautājums

Vai latviešu valodā var teikt: izpārdots koncerts?

Atbilde

Koncerts patiešām nevar būt izpārdots, izpārdotas var būt koncerta biļetes. Vārda izpārdot nozīme – ‘pārdot (daudz vai visu)’.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Leksika Stilistika Teikums Formveidošana un vārddarināšana Vārdšķiras Vārddarināšana Vārdu darināšana ar piedēkli Vārdu darināšana ar priedēkli Darbības vārds Divdabis Lokāmie divdabji Ciešamās kārtas lokāmie divdabji Pagātnes ciešamās kārtas lokāmie divdabji Vārda skaidrojums Stils un literārā norma Vienkāršs teikums Teikuma locekļi Palīglocekļi Apzīmētājs

Jāskaita dzejolis vai jāskaita dzejoli?

Jautājums

Jāskaita dzejolis vai jāskaita dzejoli?

Atbilde

Pareizi ir jāskaita, jādeklamē vai jārunā dzejolis.

Darbības objekts aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē ir jāraksta nominatīvā. „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir teikts: „Vārds, kas apzīmē jēdzienu, uz kuru pāriet verba izteiktā darbība (darbības objekts), pie vajadzības izteiksmes formām nostājas nominatīvā, nevis akuzatīvā kā pie visu pārējo verba izteiksmju formām.” Skaitīt dzejoli nozīmē monotoni runāt iemācītu („iekaltu”) tekstu. Tāpēc labāk dzejoli deklamēt vai runāt.

Avoti

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 619. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Nominatīvs Vajadzības izteiksme Vārdu saskaņošana

Šlepe, trēns vai velce?

Jautājums

Šlepe, trēns vai velce?

Atbilde

Ieteicamie vārdi ir velce vai trēns.

Velce – ‘dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns’. Piemēram, kāzu kleita ar trīs metrus garu velci. Trēns (no franču traîne) – ‘tērpa (parasti kleitas) mugurdaļas pagarinājums līdz zemei vai tā, ka tas slīd pa zemi’. Piemēram, līgavas kleitas trēns. Šlepe sar. – ‘dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce’. Piemēram, gara šlepe. Kāzu kleita ar šlepi. Vārdnīcas piedāvā vāciskās cilmes sarunvalodas vārda šlepe vietā lietot mazāk zināmos sinonīmus velce vai trēns.

Avoti

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 385. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Ģermānismi Sarunvaloda

Kā lokāms uzvārds Cinkus daudzskaitlī vīriešu un sieviešu dzimtē?

Jautājums

Kā lokāms uzvārds Cinkus daudzskaitlī vīriešu un sieviešu dzimtē?

Atbilde

N. (māsas) Cinkus; (brāļi vai brālis un māsa) Cinki
Ģ. (māsu) Cinku; (brāļu) Cinku
D. (māsām) Cinkūm; (brāļiem) Cinkiem
A. (māsas) Cinkus; (brāļus) Cinkus
I. ar (māsām) Cinkūm; ar (brāļiem) Cinkiem
L. (māsās) Cinkūs; (brāļos) Cinkos
V. (māsas) Cinkus!; (brāļi) Cinki!

Avoti

Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 23. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Uzvārdi Galotne Īpašvārdi Trešā deklinācija Sieviešu dzimte Vīriešu dzimte Daudzskaitlis Akuzatīvs Datīvs Ģenitīvs Instrumentālis Lokatīvs Nominatīvs Vokatīvs

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze