Valodas konsultācijas

Vai latviski atveidotajiem saliktajiem vietvārdiem loka visus patstāvīgos vārdus vai arī tikai pēdējo komponentu, piemēram, Riva del Gardā
vai Rivā del Gardā?

Jautājums

Vai latviski atveidotajiem saliktajiem vietvārdiem loka visus patstāvīgos vārdus vai arī tikai pēdējo komponentu, piemēram, Riva del Gardā
vai Rivā del Gardā?

Atbilde

Valodas praksē nostiprinājies princips, ka loka tikai pēdējo komponentu, nevis visu vietvārdu, kaut gan būtu pieļaujams arī locīt visus vietvārda patstāvīgos vārdus. Tātad – Riva del Gardā.

Atbildi sniedzis toreizējais Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisijas priekšsēdētājs Dr. habil. philol. Ojārs Bušs: „Īpašu noteikumu (un arī konsekvences) šajos gadījumos nav. Uz vairākkomponentu vietvārdu atveidojumiem no dažādām valodām var vispārināt principu, kas vairumā gadījumu jau praksē darbojas: gramatiski locīt tikai pēdējo komponentu, nevis visu vietvārdu, kaut arī tur būtu rakstības pauze (Novaja Zemļa – uz Novaja Zemļu, Valle de Aosta – Valle de Aostā). Tomēr praksē ir bijis vismaz viens izņēmums, kad 1956. gada ziemas olimpisko spēļu norises vietas Kortīna d’Ampeco nosaukumam palaikam tiek locīts pirmais komponents (iespējams, to veicinājusi otrā komponenta nelokāmība). Tādējādi būtu iespējams gan lokāms, gan nelokāms variants.”

Lingvistiskās tēmas

Īpašvārdi Saliktie apdzīvoto vietu nosaukumi Citvalodu palīgvārdi Lietvārds Īpašvārdi Locījumi Lokatīvs Nominatīvs

Kuru putnu apvidvārdā sauc ķāķis?

Jautājums

Kuru putnu apvidvārdā sauc ķāķis?

Atbilde

Ķāķis ir kovārnis.

Avoti

Straupeniece, D. Sventājas latviešu valoda – statika un dinamika. Promocijas darbs. Liepāja : Liepājas Universitāte, 2012, 184. lpp.
Latviešu valodas vārdnīcu serveris: ķāķis
Latvijas putni: kovārnis
Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 188. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Apvidvārdi

Ko nozīmē teicieni neko sev, kā reiz un pa lielam?

Jautājums

Ko nozīmē teicieni neko sev, kā reiz un pa lielam?

Atbilde

Visi minētie teicieni ir tieši pārcēlumi no krievu valodas, kas latviešu literārajā valodā nav vēlami.

Neko sev ir burtisks pārcēlums no krievu valodas ничего себe ar nozīmi: 1.‘nekas, nekas nekait, tā puslīdz, var iztikt’ (ja krievu valodā jautā cilvēkam „Kā klājas?”); 2. ‘nu gan brīnumi, nu gan joki u. tml. (par kaut ko brīnoties)’.
Savukārt teiciens kā reiz laikā (no krievu valodas как раз) būtu tulkojams tieši laikā.
Pēdējā laikā populārs kļuvis vēl viens tiešs pārcēlums no krievu valodas – pa lielam. Piemēram, laikraksts Diena citē finanšu ministra padomnieku: „Pa lielam mums ir trīs pozīcijas.” Tas ir krievu valodas teiciens по большому cчёту, kas, tulkojot no krievu valodas, latviski pareizi būtu kopumā (vai lielos vilcienos).

Lingvistiskās tēmas

Kalki Stils un literārā norma

Ratiņkrēsls vai riteņkrēsls?

Jautājums

Ratiņkrēsls vai riteņkrēsls?

Atbilde

Pareizi ir abi varianti, tomēr katram no tiem ir sava atšķirīga nozīme.

Ratiņkrēsls ir ‘transportlīdzeklis krēsla veidā ar rokas vai mehānisko vadību, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem’; riteņkrēsls ir ‘ar nelieliem riteņiem aprīkots (biroja) krēsls’.

Avoti

VVC LVEK 16.03.2011. sēdes protokola Nr. 9 3. §.

Lingvistiskās tēmas

Salikteņi Īsie patskaņi Salikteņi Termini Vārda skaidrojums

Vai cilvēks patlaban dien vai dienē bruņotajos spēkos?

Jautājums

Vai cilvēks patlaban dien vai dienē bruņotajos spēkos?

Atbilde

Pareizi ir gan cilvēks dien, gan cilvēks dienē bruņotajos spēkos.

Latviešu valodas normatīvajos avotos minēti abi locīšanas veidi: gan pēc II konjugācijas (kā trenēt, dziedēt), gan III konjugācijas (kā minēt, čukstēt) parauga.

dienēt (II konj.)		dienēt (III konj.)
es dienēju	mēs dienējam	es dienu	mēs dienam
tu dienē	jūs dienējat	tu dieni	jūs dienat
viņš, viņa dienē	viņi, viņas dienē	viņš, viņa dien	viņi, viņas dien

Praksē lietojami abi šī darbības vārda locīšanas paraugi. Svarīgi vienā kontekstā tos nejaukt un locīšanā ievērot konsekvenci.

Avoti

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 178. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 242. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca: dienēt
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: dienēt

Lingvistiskās tēmas

Galotne Atvasinātie darbības vārdi Vienkāršā tagadne Trešā konjugācija

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze