Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kuros gadījumos atvasinājumos ar -ains no vārdiem zāle-, nezāle-, zāles- ir līdzskaņu mija, un kuros tās nav?

Atvasinājumus ar -ains pamatā darina no lietvārdu daudzskaitļa ģenitīva formas, un, „ja pamatvārda celms daudzskaitļa ģenitīvā beidzas ar mīkstu līdzskani, tad pēdējais saglabājas arī atvasinājumos ar -ains, -aina”.
Piemēram, cinis – ciņu ® ciņains, zeme – zemju ® zemjains, klints – klinšu ® klinšains u. c.
Tas attiecas arī uz vārda nezāles atvasinājumu: nezāles – nezāļu ® nezāļains.
Atvasinājumi, kam pamatā ir vienskaitļa ģenitīvs, uzskatāmi būtībā par izņēmumiem, kā piemēru var minēt vārdu saule – saulains, zāle – zālains (zāle kā vienlaidu segums) u. tml.
Ar vārdu zāles (dsk. nom.) parasti saprot medikamentus, tāpēc īpašības vārdu ar -ains neatvasina.

Vārds gospelis ir vīriešu dzimtes otrās deklinācijas lietvārds ar regulāro līdzskaņu miju: l–ļ.
Gospelis -ļa, dsk. ģen. -ļu – ‘īpašs afroamerikāņu garīgo dziesmu izpildījuma veids; šāda stila reliģiska dziesma’. Piemēram, dziedāt gospeļus. Gospeļu koris. Cilme: no angļu Gospel (song), gospel ‘evaņģēlijs’.

Vārds minerāls ar nozīmi ‘zemes garozas fizikāli ķīmiskos procesos veidojusies viendabīga neorganiska tās sastāvdaļa’ ir pirmās deklinācijas lietvārds. Līdz ar to līdzskaņu mijas šajā vārdā nav. Par to liecina arī vārdnīcā dotie piemēri – cietie kristāliskie minerāli, rūdu minerāli, minerālu kolekcija.

Pareizi ir aplaudēt.

Vārds rakstāms ar vienu līdzskani p, jo ap- nav priedēklis. Vārda aplaudēt pamatā ir latīņu valodas applaudere/ad-plaudere. Par vārda rakstību ar vienu burtu p norādījis jau J. Endzelīns „Profesora J. Endzelīna atbildēs” 1936. gada 5. novembra sēdē (422.): „Svešvārds aplaudēt rakstāms ar vienu p (cēlies no latīņu applaudere/ad-plaudere), jo troksneņus latviešu valodā parasti nedubultojam.”

Vārds valsts nav īpašvārds, tas ir sugas vārds, tāpēc tas nav rakstāms ar lielo sākumburtu. Rakstība Latvijas Valsts prezidents ir izņēmums.

Latviešu valodā ieņemamo amatu un profesiju nosaukumi nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Piemēram, vārdkopās valsts kontrolieris, valsts sekretārs u. tml. vārds valsts nav jāraksta ar lielo sākumburtu, ja vien ar šīm vārdkopām nesākas teikums. Izņēmums attiecināms uz amatu Valsts prezidents – rakstot vārdu Valsts ar lielo sākumburtu, tiek parādīta īpaša pagodinājuma attieksme (nejaukt ar firmu, SIA u. c. nodibinājumu prezidentiem!). Līdzīgi arī amata nosaukumā Ministru prezidents vārdu Ministru raksta ar lielo sākumburtu. Savukārt vārdu savienojumos Latvijas valsts ģerbonis, Latvijas valsts himna, Latvijas valsts svētki vārds valsts nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Turklāt vārdkopa Latvijas valsts nav valsts oficiālais nosaukums, tāpēc vārds valsts nav rakstāms ar lielo sākumburtu. Vārds valsts ar lielo sākumburtu atbilstoši lielo sākumburtu rakstības ieteikumiem būtu jāraksta organizatorisko veidojumu nosaukumos, kur tas ir ievadītājvārds, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, vai nākamais vārds aiz īpašvārda trīs un vairāk vārdu nosaukumos, piemēram, Latvijas Valsts meži.