Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Lai gan vārdam teikt nav ierobežojumu locīšanā, valodas praksē ierastāki šķiet atvasinājumi pateikt, pieteikt, ieteikt u. c.
Tieši tāpēc „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir norāde, ka vārda teikt tagadnes formas parasti nelieto.
Pagātnē vārds lietojams bez ierobežojumiem: teicu, teici, teicām.

Kuros gadījumos atvasinājumos ar -ains no vārdiem zāle-, nezāle-, zāles- ir līdzskaņu mija, un kuros tās nav?

Atvasinājumus ar -ains pamatā darina no lietvārdu daudzskaitļa ģenitīva formas, un, „ja pamatvārda celms daudzskaitļa ģenitīvā beidzas ar mīkstu līdzskani, tad pēdējais saglabājas arī atvasinājumos ar -ains, -aina”.
Piemēram, cinis – ciņu ® ciņains, zeme – zemju ® zemjains, klints – klinšu ® klinšains u. c.
Tas attiecas arī uz vārda nezāles atvasinājumu: nezāles – nezāļu ® nezāļains.
Atvasinājumi, kam pamatā ir vienskaitļa ģenitīvs, uzskatāmi būtībā par izņēmumiem, kā piemēru var minēt vārdu saule – saulains, zāle – zālains (zāle kā vienlaidu segums) u. tml.
Ar vārdu zāles (dsk. nom.) parasti saprot medikamentus, tāpēc īpašības vārdu ar -ains neatvasina.

Vārds gospelis ir vīriešu dzimtes otrās deklinācijas lietvārds ar regulāro līdzskaņu miju: l–ļ.
Gospelis -ļa, dsk. ģen. -ļu – ‘īpašs afroamerikāņu garīgo dziesmu izpildījuma veids; šāda stila reliģiska dziesma’. Piemēram, dziedāt gospeļus. Gospeļu koris. Cilme: no angļu Gospel (song), gospel ‘evaņģēlijs’.

Vārds minerāls ar nozīmi ‘zemes garozas fizikāli ķīmiskos procesos veidojusies viendabīga neorganiska tās sastāvdaļa’ ir pirmās deklinācijas lietvārds. Līdz ar to līdzskaņu mijas šajā vārdā nav. Par to liecina arī vārdnīcā dotie piemēri – cietie kristāliskie minerāli, rūdu minerāli, minerālu kolekcija.

Pareizi ir aplaudēt.

Vārds rakstāms ar vienu līdzskani p, jo ap- nav priedēklis. Vārda aplaudēt pamatā ir latīņu valodas applaudere/ad-plaudere. Par vārda rakstību ar vienu burtu p norādījis jau J. Endzelīns „Profesora J. Endzelīna atbildēs” 1936. gada 5. novembra sēdē (422.): „Svešvārds aplaudēt rakstāms ar vienu p (cēlies no latīņu applaudere/ad-plaudere), jo troksneņus latviešu valodā parasti nedubultojam.”