Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārds valsts nav īpašvārds, tas ir sugas vārds, tāpēc tas nav rakstāms ar lielo sākumburtu. Rakstība Latvijas Valsts prezidents ir izņēmums.

Latviešu valodā ieņemamo amatu un profesiju nosaukumi nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Piemēram, vārdkopās valsts kontrolieris, valsts sekretārs u. tml. vārds valsts nav jāraksta ar lielo sākumburtu, ja vien ar šīm vārdkopām nesākas teikums. Izņēmums attiecināms uz amatu Valsts prezidents – rakstot vārdu Valsts ar lielo sākumburtu, tiek parādīta īpaša pagodinājuma attieksme (nejaukt ar firmu, SIA u. c. nodibinājumu prezidentiem!). Līdzīgi arī amata nosaukumā Ministru prezidents vārdu Ministru raksta ar lielo sākumburtu. Savukārt vārdu savienojumos Latvijas valsts ģerbonis, Latvijas valsts himna, Latvijas valsts svētki vārds valsts nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Turklāt vārdkopa Latvijas valsts nav valsts oficiālais nosaukums, tāpēc vārds valsts nav rakstāms ar lielo sākumburtu. Vārds valsts ar lielo sākumburtu atbilstoši lielo sākumburtu rakstības ieteikumiem būtu jāraksta organizatorisko veidojumu nosaukumos, kur tas ir ievadītājvārds, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, vai nākamais vārds aiz īpašvārda trīs un vairāk vārdu nosaukumos, piemēram, Latvijas Valsts meži.    

Cilvēks, kurš nodarbojas ar korupciju vai tai pakļaujas, ir koruptants.
 

Lietvārds korupcija nozīmē 'dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u.tml. uzpirkšana, piekukuļošana'. Tas ir aizguvums no latīņu vārda corruptio ar nozīmi 'bojāšana', 'uzpirkšana'. No vārda korupcija atvasināti tādi vārdi kā koruptīvs (senāk arī korupts) – 'saistīts ar korupciju, tai raksturīgs' (piemēram, Jānis ir pieķerts koruptīvā pārkāpumā), kā arī koruptants – 'cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju vai pakļaujas korupcijai' (piemēram, Jānis ir koruptants).

'Savtīgos nolūkos ietekmēt (piem., amatpersonu, politiķi), uzpērkot ar naudu vai citiem materiāliem labumiem', arī 'iesaistīt korupcijā' nozīmē korumpēt (pamatā ir latīņu vārds corrumpere ar nozīmi ‘bojāt; kārdināt’). No darbības vārda atvasināts divdabis korumpēts – 'tāds, kas ir iesaistīts korupcijā' (piemēram, Jānis ir korumpēts mērs), arī korumpētība – 'pērkamība vai uzpirktība; dienesta vai sabiedriskā stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos'. Cilvēks var arī korumpēties – ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot.
Bieži dzirdētais vārds korumpants droši vien darināts no darbības vārda korumpēt, tomēr, lai nosauktu ar korupciju saistītas personas, darināms atvasinājums no lietvārda korupcija, tātad tie ir koruptanti.

Vārdi pērtiķis un mērkaķis nav sinonīmi.
 
Pērtiķis – ‘liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātes ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm’. Piemēram, Zooloģiskajā dārzā dzīvo vairāku sugu pērtiķi – gorillas, šimpanzes, orangutani.
Mērkaķis – ‘vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas)’. Piemēram, mērkaķu dzimta, mērkaķu ģints.
Latvijas Dabas muzeja vecākā antropoloģe A. Marnica paskaidroja, ka visi mērkaķi ir pērtiķi, taču ne visi pērtiķi ir mērkaķi (pēc dalījuma kārtās, dzimtās, ģintīs). Pērtiķi ir virsjēdziens (kārta ir plašāks jēdziens), mērkaķi – šaurāks, jo pieder pie mērkaķu ģints.

Pareizi ir: papildus rokam papildu bedri.

Vārdu papildu lieto kā apzīmētāju kopā ar lietvārdu – papildu bedre, papildu porcija, papildu darbs, savukārt papildus kā apstākļa vārdu kopā ar darbības vārdu – papildus rakt, papildus ēst, papildus strādāt.