Valodas konsultācijas

Lūdzu, atslābstat un nomierinaties! vai Lūdzu, atslābstiet un nomierinieties! – kā pareizi?

Jautājums

Lūdzu, atslābstat un nomierinaties! vai Lūdzu, atslābstiet un nomierinieties! – kā pareizi?

Atbilde

Pareizi ir: Lūdzu, atslābstiet un nomierinieties!

Lai norādītu, ka darbības vārda izteiktā darbība reāli notiek, ir notikusi vai notiks, lietojam īstenības izteiksmi. Daudzskaitļa otrās personas galotnes īstenības izteiksmes formā ir -at, -aties, -āt, -āties, piemēram: jūs atslābstat, jūs kustaties, jūs lasāt, jūs nomierināties. Izsakot aicinājumu, mudinājumu, lūgumu, lietojam darbības vārdu pavēles izteiksmes formā. Daudzskaitļa otrās personas pavēles izteiksmes formu veido, īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes otrās personas celmam pievienojot galotni -iet, -ieties, piemēram: atslābst-i – atslābst-iet, kust-ies – kust-ieties, las-i – las-iet, nomierin-ies – nomierin-ieties!

Avoti

Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 483., 491., 498. lpp.
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 114., 120. lpp.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 167., 292. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 135., 136., 150., 170. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Pavēles izteiksme Formveidošana un vārddarināšana

Vai personvārdu Anna Grigus datīva forma ir Annai Grigus vai Annai Grigui?

Jautājums

Vai personvārdu Anna Grigus datīva forma ir Annai Grigus vai Annai Grigui?

Atbilde

Personvārdi datīvā rakstāmi Annai Grigui.

Šāda uzvārda datīva forma ir raksturīga zemgaliskajām izloksnēm.

Minēto datīva formu „atdzīvināja” Latviešu valodas ekspertu komisijā, kad tur notika diskusijas par uzvārdu rakstību latviešu valodā atbilstoši latviešu valodas gramatiskajai sistēmai (sal. Lapa – Lapai, Egle – Eglei, Grigus – Grigui). Šo formu ieteica salīdzināmi vēsturiskās gramatikas speciāliste M. Rudzīte. Sieviešu dzimtes datīva forma ar galotni -ui ir sastopama jau Annas Brigaderes triloģijā „Dievs. Daba. Darbs”. Viens no tās tēliem ir Aņus. Daži piemēri:
Tad lai nāk katrs un brīnās: redz, kas tai Aņui par mantām!
Vēl trīs lietas ir Aņui, kādu nav nevienai citai sievai.

Šī sieviešu dzimtes galotne nav nekāds valodnieku „izdomājums”, bet gan sakņojas latviešu valodā, kā to apliecina arī vēsturiskās gramatikas pētījumi. Tātad:
Anda Dejus datīva formā būs Andai Dejui;
Anta Didžus – Antai Didžui;
Baiba Ledus – Baibai Ledui.

Avoti

Brigadere, A. Anneles stāsti. Sprīdīša bibliotēka. Rīga : Liesma, 1987, 164. lpp.
Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 23. lpp.
Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 362. lpp.
Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003, 39. lpp.
Kalnača, A., Lokmane, I. Latvian Grammar. Rīga : University of Latvia Press, 2021, 87. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Locīšana Galotne Kopdzimtes vārdi Datīvs

Kā pareizi: lūdzu, aizvērt durvis vai lūdzu aizvērt durvis?

Jautājums

Kā pareizi: lūdzu, aizvērt durvis vai lūdzu aizvērt durvis?

Atbilde

Pareizi ir: lūdzu aizvērt durvis.

Latviešu valodā ir jāšķir darbības vārda lūgt lietojums 1. personas formā lūdzu no izsauksmes vārda lūdzu lietojuma.

Izsauksmes vārdu lūdzu lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu bezpersoniskā formā, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi: Lūdzu, pieņemiet mani darbā!; Lūdzu, aizveriet durvis!; Lūdzu, nedaudz uzgaidiet! Izsauksmes vārdu lūdzu atdala ar komatu un parasti lieto izsaukuma teikumā, kur darbības vārds ir pavēles izteiksmē. Savukārt darbības vārda lūdzu 1. personas forma teikumā saistās vai nu ar darbības vārda nenoteiksmi, piemēram, lūdzu pieņemt mani darbā, vai ar lietvārdu akuzatīvā, piemēram, es lūdzu palīdzību, lūdzu informāciju.

Avoti

Smiltniece, G. Izsauksmes vārds (interjekcija). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 689. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Izsauksmes vārdi Izsauksmes vārdi Darbības vārds

Kā pareizi: līdz maratonam ir palicis mazāk kā mēnesis vai līdz maratonam ir palicis mazāk nekā mēnesis?

Jautājums

Kā pareizi: līdz maratonam ir palicis mazāk kā mēnesis vai līdz maratonam ir palicis mazāk nekā mēnesis?

Atbilde

Pareizi ir: līdz maratonam ir palicis mazāk nekā mēnesis.

Salīdzinājuma partikulas kā un nekā lieto salīdzinājuma konstrukcijās, kur salīdzināmajā daļā ir īpašības vārda (liels, mazs), lokāmā divdabja (izglītots, radošs) vai apstākļa vārda (daudz, maz) pārākā pakāpe (lielāks, radošāks, vairāk).
Partikulu kā un nekā lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.

Partikulu nekā lieto, ja salīdzinājuma konstrukcijā ir nenoliegta darbības vārda forma:
es gatavoju labāk nekā tu;
Jānim ir vairāk pastmarku nekā Andrim;
Inga spēlē sliktāk nekā Guna.
Savukārt partikulu kā lieto, ja salīdzinājuma konstrukcijā ir kāds noliegums, proti, noliegta darbības vārda forma vai nolieguma partikula ne:
es negatavoju labāk kā tu;
Jānim nav vairāk pastmarku kā Andrim;
Inga spēlē ne sliktāk kā Guna.

Avoti

Miķelsone, A. Daži kā un nekā lietojumi. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 17. laidiens. Sast. S. Lagzdiņa. Rīga : Avots, 1982, 144. lpp.
Breņķe, I. Partikulas. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 677. lpp.
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 61. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 189. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Stils un literārā norma Salīdzinājuma partikulas

Jutīgs vai jūtīgs?

Jautājums

Jutīgs vai jūtīgs?

Atbilde

Viss, kas saistīts ar spēju uztvert ar maņu orgāniem un spēju sajust, ir jutīgs, viss, kas saistīts ar jūtām, ir jūtīgs.

Jutīgs ir tāds: 1. ‘kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām)’. Piemēram, jutīgi pirksti, jutīgs nervs; 2. ‘kas uztver ļoti niecīgu iedarbību un reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu)’. Piemēram, jutīgs instruments. Jūtīgs ir tāds, ‘kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem’. Piemēram, jūtīgs cilvēks, jūtīga dvēsele.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 64. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Garie un īsie patskaņi Garie patskaņi Īsie patskaņi Kādības īpašības vārdi Vārda skaidrojums

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze