Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Valodas praksē vārdu savienojums vēl joprojām mēdz būt sastopams koprakstījumā: vēljoprojām. Iespējams, šī pareizrakstības kļūda radusies, jo runā abi vārdi saplūst. Apstākļa vārds vēl joprojām rakstāms divos vārdos.

Pareizi ir abi vārdi, tikai katram no tiem ir atšķirīga nozīme un vārdšķira.

Terminālis – ‘īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta vieta (galvenokārt, konteineru pārkraušanai ostās)’.
Termināls – ‘beigu, gala; ar robežu vai galējo pakāpi saistīts’.
Terminālis (piemēram, Vecmīlgrāvja terminālis, ostas terminālis) ir lietvārds, bet termināls – īpašības vārds (piemēram, termināls (gala) punkts, termināla (gala) stacija, termināls stāvoklis).
Sākotnēji vārds termināls ienāca latviešu valodā kā īpašības vārds, tāpēc, kad to sāka lietot kā lietvārdu, attiecinot uz gala staciju, LZA Terminoloģijas komisija šo lietvārdu apstiprināja ar galotni -is – terminālis.

Šādā konstrukcijā divdabja teiciens atdalāms ar komatu.

„Ja divdabja teiciens pievienots aiz paskaidrojamā iesprauduma ievadītājvārdiem īpaši, sevišķi vai tml., divdabja teiciens no šī ievadītājvārda atdalāms ar komatu. Piemēram, [..] it īpaši, ceļot lauku ražību; Jābūt ļoti uzmanīgiem, jo sevišķi, ejot pa trauslo pavasara ledu.”
Līdzīgi arī piemērā t. sk., izmantojot internetu, divdabja konstrukcija atdalāma ar komatiem.

Skaitļa vārds tūkstots ir sastopams sarunvalodā. Latviešu literārajā valodā tas atzīstams par nevēlamu.
Literārajā valodā lietojams:
lokāmais skaitļa vārds tūkstotis – tūkstotis skūpstu, tūkstotis iespēju;
nelokāmais skaitļa vārds tūkstoš: tūkstoš deviņi simti deviņdesmit ceturtais gads, tūkstoš iespēju.

Darbības vārdu zvanīt atvasina ar dažādiem priedēkļiem. Piemēram, iezvanīt – ‘zvanot signalizēt par kaut kā sākumu’, izzvanīt – ‘zvanot paziņot par kaut kā beigām’, nozvanīt – ‘zvanīt un pārstāt zvanīt’, piezvanīt – ‘zvanot (pa telefonu), noraidīt signālu, lai uzsāktu sarunu’. Sarunvalodā vārda piezvanīt vietā mēdz lietot divus citus atvasinājumus: pazvanīt un uzzvanīt. Jāatceras, ka pazvanīt nozīmē ‘neilgu laiku zvanīt’, piemēram:
pulksten divos kāds pazvanīja pie durvīm,
vecais vīrs pazvanīja zvaniņu, un suns bija klāt.
Savukārt uzzvanīt atrodams Mīlenbaha un Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā” ar nozīmi ‘zvanīt’, ‘zvanot modināt’. Lai nosauktu zvanīšanu pa telefonu, šis atvasinājums literārajā valodā nebūtu lietojams.