Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Lietus smīlā nozīmē, ka lietus smidzina.

Smīlāt  – ‘smidzināt’.
Kā apvidvārds verbs smīlāt iekļauts vārda līt sinonīmu rindā.
Smīlājošs lietus ir sīks lietus, kas smidzina.

Abi vārdi – gan sertificēšana, gan sertifikācija – ir pareizi, bet katram ir cita nozīmes nianse.

Abi vārdi ir darināti no darbības vārda sertificēt. Vārda atvasinājums ar latvisko izskaņu -šana – sertificēšana – norāda uz darbību vai procesu, nevis rezultātu. Savukārt vārds sertifikācija apzīmē gan procesu, gan rezultātu kopumā.

Latviešu valodā teicienu pīķa stunda var aizstāt ar vārdu sastrēgumstunda.

Sarunvalodā par pīķa stundu sauc īpašu sastrēgumlaiku, taču latviešu valodā vārdam pīķis šādas nozīmes nav.
Pīķis – 1. ‘duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens’; 2. ‘garš, smails elements, detaļa (mehānismā, ierīcē u. tml.)’; 3. ‘priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim)’; 4. ‘spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts’.
„Latviešu valodas slenga vārdnīcā” norādīts, ka par pīķi dažkārt dēvē piecnieku (kā atzīmi).
Vārdkopa pīķa stunda ir tiešs pārcēlums jeb kalks no krievu valodas часы пик (časi pik), kas nozīmē kādu īpašu aktivitāti, darbības kāpinājumu (virsotni), arī spriedzes laiku u. tml. Šī konstrukcija literārā latviešu valodā nebūtu vēlama, tamlīdzīgi neveikli piemēri ir pa lielam, uz doto brīdi, kā reiz, neko sev u. c.
Pīķa stundu varētu aizstāt ar salikteni sastrēgumstunda. Šis vārds ir iekļauts jau „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, kā arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”.
Sastrēgumstunda – ‘laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus’. Piemēram, vakara, rīta sastrēgums.

Vārds ambiciozums norāda uz pilnīgu īpašības ambiciozs abstrakciju (līdzīgi kā cēls – cēlums; cildens – cildenums; labs – labums).
 
Ambiciozs (vācu ambitiös) – ‘godkārīgs; tāds, kam ir ambīcijas, kas cenšas kaut ko sasniegt galvenokārt aiz godkārības’.
Atvasinājumus ar -ums mūsdienās plaši lieto gan abstraktu, gan konkrētu pazīmju nosaukšanai. D. Nītiņa par šādiem atvasinājumiem raksta: „Lai gan atvasinājumi ar -ums bieži vien ir diezgan smagnēji, neizceļas ar kādu īpašu eleganci un iespēju īsināt izteiksmi, ekonomēt valodiskos resursus, oficiālā stilā vai lietišķa cilvēka valodā tie parasti ir samērā izplatīti.”