Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Zīme & nozīmē ‘un’.

Atbildēt uz jautājumu, kāpēc lieto šo zīmi, nav iespējams. Tad būtu jāatbild, kāpēc daudzi latvieši vispār ir tik naski uz anglisko, anglismiem un, protams, arī angliskajiem saīsinājumiem.
Kurš atbildēs, kāpēc latviešu dziedātāji veido angliskus skatuves vārdus, īpašnieki – firmu nosaukumus? To nosaka laikmeta stils, mode, turklāt nav jau aizliegts to darīt. Reģistrējot uzņēmumu, nosaukumā jābūt latviešu vai latīņu alfabēta burtiem. Taču ļoti daudzi uzskata, ka tieši angliskais rakstības veids sekmē publicitāti arī ārpus Latvijas, turklāt netraucē ne valodai, ne konkrētajā gadījumā – grupu nosaukumiem.
Kad 20. gs. 90. gados strauji ienāca viss angliskais, tostarp arī saīsinājumi, starptautiskā zīme & kļuva visai izplatīta. Viens no uzņēmumiem, kas savu nosaukumu sāka šādi rakstīt, bija arī uzņēmējs R. Gerkens veikala nosaukumā „Gerkens & Co” (tulkojumā „Gerkens un kompānija”).

Frāzi [attiecīgās amatpersonas] vietā nav ieteicams lietot. Dokumentu paraksta vai nu vietnieks, vai pienākumu izpildītājs, nevis kāda neskaidra persona kādas personas vietā.

Frāze [attiecīgās amatpersonas] vietā Ministru kabineta noteikumos Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” nav iekļauta.
Situācija, kad dokumentu paraksta cita amatpersona, skaidrota attiecīgo noteikumu 21. punktā: „Ja organizācijas, tās struktūrvienības vai koleģiālās institūcijas dokumentā ir sagatavots kādas amatpersonas paraksts, bet faktiski dokumentu paraksta cita amatpersona (pienākumu izpildītājs), zem amatpersonas amata nosaukuma raksta atzīmi „p. i.” un norāda faktiskā parakstītāja paraksta atšifrējumu.” Amatpersonai, kas veic kādas citas amatpersonas pienākumus, to uztic darīt ar konkrētu rīkojumu, kurā ir norādīts, kuras personas pienākumus tās prombūtnes (atvaļinājuma) laikā attiecīgā persona veic. Minētā persona, parakstot dokumentus, norāda savu amata nosaukumu un izmanto paraksta atšifrējumu. Savukārt frāze [attiecīgās amatpersonas] vietā nav skaidra un ir pārprotama: vai tas ir pienākumu izpildītājs, vai eksistē vēl kāda cita persona bez pienākumu izpildītāja.
Tātad atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem dokumentu paraksta vai nu vietnieks, vai pienākumu izpildītājs.

Defises lietojumam šādos nosaukumos nav pamata.

A. Blinkena norāda: „Defisi lieto šifrētos nosaukumos starp šifra burtiem vai īpašvārdu un numuru dažādu mašīnu, aparātu, preparātu u. tml. apzīmēšanai”.
Lai gan padomju laikā, kā arī 20. gs. beigās šādas konstrukcijas bija ierastas, piemēram, Izcilnieks-1995; sacensības „Ķegums-1998” un ieradumam ir liels spēks, pamatojoties uz skaidrojumu, minētajos piemēros defises lietojumam nav pamata.

A. Blinkena norāda: „Ja uz izlaiduma robežas citējamā tekstā nav pieturzīmju vai arī ja šīs pieturzīmes atmetums nepieļauj pārpratumus, izlaidumu parāda tikai divpunkte.”

Piemēram, .. slimnieks sapņo, ka .. dodas ezerā, bet kājas viņam neiegrimst ūdenī.
Ja izlaisto vārdu priekšā vai aiz tiem bijis komats, semikols, kols vai domuzīme, tad blakus divpunktei atstājama arī šī pieturzīme, kur tas nepieciešamas citētā teksta precīzākai izpratnei. Piemēram, Aiz j, r, ļ, ņ, ģ, ķ svelpenis pārvēršās par š .., bet ne visur aiz visām tām skaņām (M. Rudzīte).
Ja izlaistas citētā teikuma beigas un teikuma beigās bijusi jautājuma vai izsaukuma zīme, aiz divpunktes atstājama arī šī jautājuma vai izsaukuma zīme, kas norāda uz citētā teikuma modalitāti.
Piemēram, Pirtniece tūdaļ iekrita sarunā: „Vai, tas tik bija notikums! Klausieties..!” Un bija ko dzirdēt!

Komats nav vajadzīgs.

A. Blinkenas grāmatā „Latviešu interpunkcija” piemēros, kur tiešā runa beidzas ar daudzpunkti un tad seko piebilde, komats nav likts. Piemēram, „Sievietei ir pārāk īsi svārki…” komentē stiliste. Šādos gadījumos bez daudzpunktes nekāda papildu pieturzīme nav vajadzīga.