Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Šajā kontekstā vārds kolapss lietots pārnestā nozīmē – ‘vājums’, reizēm arī ‘sabrukums’ (pēdējā, iespējams, angļu valodas ietekmē).

Vārds kolapss ir gan medicīnas, gan astronomijas termins, un tam piemīt vairākas nozīmes.
‘1. Piepešs sirds un asinsvadu vājums.’
‘2. Ārkārtīga fiziska nespēka stāvoklis.’
‘3. Gaisu saturoša orgāna sienu saplakšana.’
‘4. Katastrofāla (zvaigžņu) saspiešanās sava gravitācijas lauka ietekmē.’

Pārnestā nozīmē kolapss pēdējos gados attiecināts uz medicīnas sistēmu, kura pārslogota pandēmijas dēļ. Medicīnas jomas speciālisti uzsver, ka kolapss ir tikai īslaicīgs vājums.
Savukārt vispārlietojamā leksikā angļu valodas vārds collapse latviešu valodā nozīmē ‘sabrukums’, tāpēc, iespējams, kolapss nereti lietots tieši ar sabrukuma nozīmi.

Vārds planks/planka, attiecināts uz vingrojumu, ir uzskatāms par sarunvalodas vārdu, tiešu pārcēlumu no angļu vārda plank. Latviešu sporta terminoloģijā šis vingrojums jeb stāvoklis tiek saukts par balstu. Tas ir balsts guļus (arī balsts guļus uz apakšdelmiem).
Šobrīd vārds planks/planka tiek bieži lietots (piemēram, planka izaicinājums, taisām planku pareizi u. tml.), taču, tā kā vingrinājuma nosaukums balsts (precīzāk, balsts guļus) ir jau labi pazīstams un lietots ne tikai sporta terminoloģijā, bet arī vispārlietojamā leksikā, to ieteicams lietot literārajā valodā arī turpmāk.

Vārda viskautkas vietā atkarībā no konteksta labāk lietot šis (un) tas, viss kas, kaut kas, arī sazin kas, nez kas u. tml.

Vārds viskautkas sarunvalodā radies, apvienojot formu un nozīmi nenoteiktajam vietniekvārdam kaut kas un vārdu savienojumam viss kas (kā arī nozīmes niansi no vārdu savienojuma kaut kas no visa, tāpat arī no šis (un) tas):
kaut kas – ‘norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu’;
viss kas – ‘daudz no esošā, iespējamā’;
šis (un) tas – ‘norāda uz ko nenoteiktu, arī konkrēti neminētu’ (sk. Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. Pieejams: https://tezaurs.lv/mlvv).

Vārdu savienojumam viss kas ir lielāka noteiktības, konkrētības nozīme. Sal. es nopirku visu ko (= daudz no iespējamā) un es nopirku viskautko (= daudz no nenoteiktā, nezināmā).

Fonētisku iemeslu dēļ neiesaka lietot vārdu savienojumu viss tas (lai fonētiski neveidotos līdzība ar lietvārdu vistas), iespējams, uz tā pamata arī viss kas raisa pretestību, turklāt, kā jau minēts, svarīga ir arī nenoteiktības nianse, ko piešķir kaut kas.

Interesanti, ka viss kaut kas (un bieži akuzatīva locījumā visu kaut ko) sastopams daiļliteratūrā, arī periodikā:
ieteica visu kaut ko;
[..] tad sakrājas viss kaut kas;
es zinu, ka esmu visu kaut ko pasaulē redzējis;
tad mēs visu kaut ko stādījām (sk. http://korpuss.lv).
Tāpat atrodams arī viskautkas:
Akselam ir nepilni divi gadi, un visas dienas laikā viņš izdomā viskautko, ne tikai to, kas redzams fotogrāfijā;
pa ziemu vilki neguļ kā daudzi citi dzīvnieki. Tad viņi ēd viskautko, arī peles un vāveres;
kad piezvana mamma, es momentā ķeru pie svaiga papīra gabala un tur gan rēgojas viskautkas apaļš un omulīgs (sk. http://periodika.lv).
Lielā daļā gadījumu presē atrodami citējumi no kādu intervētu cilvēku, tostarp bērnu, teiktā, iespējams, viskautkas atstāts tekstā, lai radītu autentiskas runas iespaidu.
Kā norāda Dace Strelēvica, „[k]ontrahētā forma viskautkas (parasti, protams, kursivēta) presē parādās bieži, bet katrā šādā gadījumā jāpriecājas, ka vismaz nav veicināts modes vārda – divvalodu hibrīdformas dajebkas – uzvaras gājiens” (Strelēvica, D. Kursīvs un pēdiņas kā „nestandarta” leksikas iezīmētāji Latvijas presē. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 2. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 52. lpp. Pieejams: https:// www.valodaskonsultacijas.lv/uploads/suggested_sources/2/pdf/Valodas_prakse_2.pdf).
Vārds viskautkas atrodams dažu rakstnieku, kā, piemēram, Vika un Gundegas Repšes, daiļradē.

Nevar noliegt, ka sarunvalodas vārdi ienāk publicistikā, daiļliteratūrā un ar laiku no sarunvalodas slāņa nonāk vispārlietojamā leksikā. Turklāt vis- kā salikteņu pirmā daļa latviešu valodā ir sastopams, piemēram, visapkārt, visbeidzot, viscaur, vismaz, visvisāds utt. No valodas normas viedokļa atkarībā no konteksta labāk izvēlēties šis (un) tas, viss kas, kaut kas, arī sazin kas, nez kas u. tml.

Valodas praksē gadījumos, kad lietots vārdu savienojums vārdā A, bieži sastopams komats, kas likts, iespējams, vārdā A uzskatot par kādu reducētu sintaktisku vienību, piemēram, Cilvēks, [kam] vārdā Oto; Ielas kaķis, [saukts] vārdā Bobs. Vārdu savienojums vārdā A nav uzlūkojams par kādu atsevišķu sintaktisku vienību, kā, piemēram, savrupinājumu vai palīgteikumu. Tas ir nedalāms, leksikalizēts vārdu savienojums, kas ar pieturzīmēm no pārējā teksta nav atdalāms.
Tātad nosaukumi rakstāmi Cilvēks vārdā Oto, Ielas kaķis vārdā Bobs, Vīrs vārdā Ūve.

Lietvārds vēsts latviešu valodā ir sens aizguvums no senslāvu valodas ar nozīmi ‘ziņa; zīme, signāls, jaunumi, valodas’. Aizguvums minēts jau 17. gadsimta vārdnīcās formās vēste, vēsts.

Vārds bezvēsts nav padomju laiku aizguvums no krievu valodas (kr. val. безвестный). Gan ģenitīvenis* bezvēsts, gan savienojums ar prievārdu bez vēsts sastopami jau 20. gadsimta 20.–30. gadu rakstu avotos, arī 1922. gadā izdotajā „Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā” atrodams termins bezvēsts prombūtne.

Tiesa, arī krievu valodā ir līdzīgi (ar priedēkli bez-) darināts vārds, kas, iespējams, ir ietekmējis latviešu valodas vārda rašanos, taču šāda citu valodu (īpaši dominējošo kontaktvalodu) ietekme pastāv gan latviešu, gan citās valodās. Latviešu valodā ir daudz gan vācu, gan krievu, gan angļu valodas ietekmē radušos vārdu, kā arī leksisko aizguvumu.

Vārddarināšanas modelis ar priedēkli bez- mūsdienu latviešu valodā tiek aktīvi izmantots ģenitīveņu darināšanai, lai norādītu, ka nosauktajai reālijai nepiemīt tas vai pietrūkst tā, kas nosaukts ar motivētājvārdu. Šādi darinājumi ir, piemēram, bezastes, bezatlīdzības, bezizmēra, bezmaksas, bezpriedēkļa, bezsaimnieka, bezierunu, bezprincipu, bezrecepšu, bezvadu. Vārdi, kuriem ir pilna locījumu sistēma, ar priedēkli bez- darināti retāk, piemēram, bezmiegs, bezsamaņa, beztiesība, bezvējš.

Līdz ar to vārds (ģenitīvenis) bezvēsts ar nozīmi ‘tāds, par ko nav ziņu’ ir stabila latviešu leksikas vienība, kura iekļaujas mūsdienu latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā un kuras lietojums literārajā valodā nav uzskatāms par stila vai leksikoloģijas kļūdu.

* Ģenitīvenis ir lietvārds, kam ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīva forma un ko parasti lieto apzīmētāja funkcijā, piemēram, vienistabas dzīvoklis, augstpapēžu kurpes, bezsvara stāvoklis.