Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Baltkrievu opozīcijas līderes personvārdi atveidojami no baltkrievu valodas un rakstāmi Svjatlana Cihanouska.

Baltkrievu personvārdi pasē parasti tiek norādīti gan baltkrievu valodā, gan latīņalfabētiskajā transliterācijā. Tos arī atbilstoši baltkrievu īpašvārdu atveides principiem raksta latviešu valodā, piemēram, Siarhei ir Sjarhejs (nevis Sergejs) Uladzislau – Uladzislavs (nevis Vladislavs) u.tml.

Reizēm personvārdiem parādās arī rusificētā forma, piemēram, kādos ceļošanas dokumentos. Personas, kuras starptautiski pazīstamas ilgāku laiku, nereti zināmas tieši ar rusificēto personvārdu formu, kas radusies plašsaziņas līdzekļu u.tml. ietekmē.
Šis ir arī Aleksandra Lukašenko gadījums.

Baltkrievu personvārdi Аляксандр Лукашэнка latviešu valodā būtu atveidojami Aļaksandrs Lukašenka.

Šīs amatpersonas gadījumā tomēr pastāv atveides tradīcija, kuru patiešām ietekmējusi krievu valoda. Pēc atveides tradīcijas Baltkrievijas prezidents Latvijā pazīstams kā Aleksandrs Lukašenko. Tāpēc, lai sabiedrībā vienu personu nedēvētu divos dažādos veidos, turpinām rakstīt Aleksandrs Lukašenko, kaut gan formāli prezidenta personvārdi būtu atveidojami Aļaksandrs Lukašenka.
Personvārdi Святлана Ціханоўская latviešu valodā atveidojami  Svjatlana Cihanouska.  Personvārdu rakstījums Svetlana Tihanovska ir rusificētā forma.
Amatpersonām, kuras lielāku atpazīstamību iegūst šobrīd, personvārdu atveidē tiek ievēroti konkrētās valodas īpašvārdu atveides principi. Par piemēru var minēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kuram rusificēto formu (Vladimirs Zeļenskis) neiesakām lietot.

Izteikumā ir iederīga partikula ne – tā aizstāj noliegtu izteicēju:
Noskaidrojiet, ko viesi ēd un ko ne [neēd];
Kā zināt, kuras sēnes ir indīgas un kuras ne [nav].

Valodas praksē nereti šādos izteikumos sastopama partikula nē, taču šāds lietojums ir aplams.
Partikula nē noliedz visu izteikumā pausto domu, un tā lietojama:
noliedzot iepriekš izteiktu pieņēmumu – Man vajadzētu iet. Nē, vēl palikšu;
atbildot noliedzoši uz vispārējo jautājumu – „Vai esi gatavs?” „Nē, lūdzu, vēl mirkli pagaidi!”

Partikulu nē mēdz lietot arī lietvārda nozīmē – Viņš nemāk pateikt nē.

Kārļa Mīlenbaha (1853–1916) pirmais raksts 1881. gadā publicēts žurnālā „Pagalms”. Viņš parakstījies ar pseidonīmu Līgciemnieks, kuru izvēlējies pēc dzimtā Līgciema (Kandavas pag.) nosaukuma.
 

Kārlis Mīlenbahs ir bijis skolotājs, tulkotājs, akadēmiski izglītots valodnieks, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Ortogrāfijas komisijas vadītājs. Plašākai sabiedrībai visvairāk noteikti pazīstami divi darbi, kas tapuši kopā ar Jāni Endzelīnu: „Latviešu gramatika” (1907) un „Latviešu valodas vārdnīca” (1923–1932).

Mīlenbahs publicējis ap 100 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu. Noteikti jāmin pirmais plašākais latviešu sintakses apraksts – grāmata „Teikums” (1898), kā arī vairāki latviešu pareizrakstībai veltīti raksti, kā „Pareizrakstības jautājums” (1903), „Latviešu pareizrakstības jautājums” (1908), „Par jauno ortogrāfiju” (1912).

Vārds tūkstošgade ir 5. deklinācijas lietvārds (vienskaitļa nominatīvā tam ir galotne -e, kā klade, varde). Šiem lietvārdiem ar atsevišķiem izņēmumiem daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu mija:
tā ir mana latviešu valodas klade, skolotājai uz galda ir klažu kalni;
dīķī ir varde, vakaros dzirdu varžu kori;
pienākusi jaunā tūkstošgade, vēstures notikumi tūkstošgažu mijā ir raibi.

Vārdu tādējādi valodas praksē reizumis mēdz rakstīt ar īso patskani e vārda vidū, proti, tādejādi. Iespējams, šī kļūda rodas, jo vārda otrā zilbe ir neuzsvērta un nav skaidri dzirdams, vai tajā ir īsais vai garais patskanis. Pareizrakstības norma noteic, ka vārds rakstāms ar garo patskani: tādējādi.