Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi būtu Pasaules cēsnieku dienas.

Tā kā nosaukumā pirmais vārds Vispasaules nav īpašvārds, nākamais vārds nosaukumā jāraksta ar mazo sākumburtu.
Stilistiski labāk gan būtu Pasaules cēsnieku dienas.
Latviešu valodā vis- vārda pasaules priekšā ir lieks – to pašu izsaka vārds pasaules. Šis un tamlīdzīgi darinājumi bija populāri padomju gados (piemēram, Vispasaules, Vissavienības); diemžēl arī pašlaik parādījušies tādi nosaukumi kā Vispasaules, Vislatvijas, taču šādiem atvasinājumiem nav nekāda pamata, jo vārdu pasaule un Latvija nozīme nemainās. Par to jau ir rakstījuši Dz. Paegle un J. Kušķis izdevumā „Kā latvietis runā”.

No latviešu valodas viedokļa pret vārdu ilgtspējīgs iebildumu nav.

Līdzskaņu skaits nav izšķirošs kāda vārda lietojumā. Pieci līdzskaņi ir arī vārdiem pirksts, zvirgzds u. c.
Agrāk izdotajās vārdnīcās vārda ilgtspējīgs nav, taču pašlaik tas ir skaidrots „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”: ilgtspējīgs – ‘tāds, kas spēj sev radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai’. Vārds ir jauns un nav tipisks, taču šāds vārddarināšanas modelis pēdējos gadu desmitos latviešu valodā tiek izmantots (līdzīgi ir darināti konkurētspējīgs, dzīvotspējīgs), īpaši terminradē.
Tā kā šie vārdi vairāk sastopami terminoloģijā, ikdienā valodas lietotājam tie šķiet neierasti. Taču, ja vien ir vajadzība, šādi jaundarinājumi iedzīvojas.
Ieteiktie vārdi mūžīgs un mūžīgi mūžos ir ar poētisku konotāciju, tāpēc lietišķajā stilā, kas ir raksturīgs oficiāliem dokumentiem, tie diez vai būs stilistiski iederīgi.

Komats nav vajadzīgs.

A. Blinkenas grāmatā „Latviešu interpunkcija” piemēros, kur tiešā runa beidzas ar daudzpunkti un tad seko piebilde, komats nav likts. Piemēram, „Sievietei ir pārāk īsi svārki…” komentē stiliste. Šādos gadījumos bez daudzpunktes nekāda papildu pieturzīme nav vajadzīga.

Teikumi, kuros apzīmētājs atdalīts no apzīmējamā vārda ar palīgteikumu, nav stilistiski veiksmīgi.

Lai šādu konstrukciju novērstu, iespējami vairāki risinājumi:
1) jāatsakās no vārdiem vai palīgteikuma, kas ir starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu;
2) jālieto saskaņotais apzīmētājs;
3) jāpārveido vārdu kārtība teikumā;
4) teikums kā pārmērīgi garš jāsadala divos atsevišķos teikumos.
Tādējādi iepriekšminētie teikumi veiksmīgāki būtu šādi: Līdz kādu dienu ar sava uzticamā Smotfa starpniecību viņš satika Morellē. Smotfa istaba atradās vienā stāvā ar laboranta istabu. Viņš lasa kāda romāna anotāciju. Uz grāmatas vāka attēlota gandrīz kaila sieviete, kas guļ šūpuļtīklā ar garu cigarešu iemuti lūpās un lasītāja virzienā nevērīgi tēmē mazu revolveri ar perlamutra spalu.

Stilistiski šāds izteiksmes veids nav veiksmīgs un atbalstāms.

Taču šāda izteiksme kļūst arvien ierastāka, piemēram: „Ieguldījums natūrā var būt iekārtu vai materiālu piešķīrums, izpētes vai profesionāla rakstura darbības vai neapmaksāts brīvprātīgais darbs, kuru vērtību ir iespējams novērtēt, izmērīt un auditēt”. Arī vārdnīcā viena no vārda natūra nozīmēm ir ‘priekšmeti, lietas, produkcija, ko naudas vietā izmanto par maksāšanas līdzekli, piemēram, saņemt algu natūrā’.