Iztrūkst desmit glabājamās vienības un dokumenti vai desmit glabājamo vienību un dokumentu?
Jautājums
Iztrūkst desmit glabājamās vienības un dokumenti vai desmit glabājamo vienību un dokumentu?
Atbilde
Pareizi ir trūkst desmit glabājamo vienību un dokumentu.
Iztrūkt sar. – ‘pietrūkt’ parasti 3. pers. Latviešu literārajā valodā nav ieteicams lietot vārdu iztrūkt – šī vārda lietojums pieļaujams tikai sarunvalodā. Savukārt „ģenitīvā latviešu valodā lieto tādu lietvārdu, kas nosauc, kā nav, kā trūkst vai netrūkst, kā vajag vai nevajag, kā pietiek vai nepietiek: man nav laika, man trūkst pacietības, netrūkst maizes, vajag uzņēmības, nevajag naida, pietiek labuma, nepietiek naudas”.
Avoti
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 714. lpp.
Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 43. lpp.
Kā ir pareizi: astoņsimt latu vai astoņsimt lati; astoņi simti latu vai astoņi simti lati?
Jautājums
Kā ir pareizi: astoņsimt latu vai astoņsimt lati; astoņi simti latu vai astoņi simti lati?
Atbilde
Pareizas ir formas astoņsimt latu,astoņsimt lati un astoņi simti latu.
Ar nelokāmu skaitļa vārdu (piemēram, desmit, simt) var lietot gan nominatīvu, gan ģenitīvu – astoņsimt latu un astoņsimt lati. Savukārt ar lokāmo skaitļa vārdu (piemēram, desmits, simts) parasti lieto ģenitīvu – astoņi simti latu.
Vārds lente latviešu valodā pieder pie piektās deklinācijas, respektīvi, tam ir galotne -e. Lai gan „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” pie vārda lente norādīta arī retāk lietotā forma lenta, par literāro normu atzīstams lietvārda lente lietojums ar galotni -e. Vārds lenta – ar galotni -a – ticis aizgūts no krievu valodas, kur attiecīgais vārds beidzas ar galotni -a; turklāt šo formu stiprinājis tas, ka padomju gados Rīgā bija tekstilgalantērijas fabrika „Lenta”.
Avoti
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 417. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 648. lpp.
20. gadsimta 60. gadi vai 20. gadsimta 60-tie gadi?
Jautājums
20. gadsimta 60. gadi vai 20. gadsimta 60-tie gadi?
Atbilde
Pareizi ir 20. gadsimta 60. gadi.
Latviešu valodā ar defisi nepiesaista vārda galotni vai izskaņu, piemēram, 1997. gads, nevis 1997-tais gads. Latviešu valodā kārtas skaitļa apzīmēšanai lieto punktu, piemēram, 1. klase, 19. gs. u. tml. Tāpēc, pierakstot gadu desmitus, nav jāseko angļu vai krievu valodas praksei, bet jāraksta atbilstoši latviešu valodas pareizrakstībai, t. i., 20. gs. 60. gadi, 20. gs. 70. vai 80. gadi.
Avoti
Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 120. lpp.