Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kā atveidot somu autobraucēja Räikkönen uzvārdu: Reikenens vai Raikonens?

Autobraucēja uzvārds latviešu valodā pareizi būtu rakstāms Reikenens.

Saskaņā ar somu īpašvārdu atveides noteikumiem mūsu alfabētā svešie burti ä un ö tiek atveidoti un izrunāti kā e. Praksē vairāk izplatījies uzvārda atveidojums Raikonens, kas atbilst valodas normām, taču uzskatāms par neprecīzu atveidojumu.  

• Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Zin. red. O. Bušs, red. I. Kačevska. Rīga : Norden AB, 2003, 414. lpp.

Regula vai rēgula?

Pareizi ir regula.

Regula (lat. regula ‘noteikums, norma’) – ‘kārtula, rīcības likums, noteikums, norma’. Vārds rakstāms ar īsu patskaņa burtu e uzsvērtajā zilbē.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 642. lpp.

Sāremā vai Sāmsala?

Salas nosaukums rakstāms Sāremā.

Igauņu valodā rakstītais salas nosaukums Saaremaa saskaņā ar igauņu īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā atveidojams Sāremā. Salas nosaukumus Sāmu sala jeb Sāmsala nosaka latviešu valodā izveidojusies vēsturiska tradīcija. K. Karulis to skaidro ar vārda sāmi nozīmi, norādot, ka par vārda cilmi ir atšķirīgi, līdz šim nepierādīti uzskati: 1) vārds saistīts ar nosaukumu somi (suõmi), uzskatot, ka sāmi sākotnēji bijusi kāda Baltijas somu cilts vai Baltijas somu senči, pirmtauta; 2) vārds saistīts ar lībiešu Saarmaa, igauņu Saaremaa ‘Sāmsala’ ar r zudumu aiz gara patskaņa – tātad *sārms > sāms sākotnēji izlokšņu izrunā.

• Karulis, K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. II sēj. Rīga : Avots, 1992, 152. lpp.

Dokumentus skenē vai skanē?

Pareizā forma – dokumentus skenē.

„Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” norādīts, ka vārds rakstāms skenēt. Skenēt – ‘darboties ar skeneri’. 

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 736. lpp.

Daudz aprikožu vai aprikozu?

Pareizi ir daudz aprikožu.

Daudzskaitļa ģenitīva forma vārdam aprikoze ir aprikožu (līdzīgi kā māte – māšu, egle – egļu). Vārds aprikoze (arī māte, egle) ir piektās deklinācijas lietvārds, un piektās deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu mija.

Līdzskaņu mijas nav vārdos ar skaņu kopu -st-: tie ir pirmatnīgi vārdi (aste – astu, kaste – kastu, veste – vestu), atvasināti vārdi (sarakste – sarakstu), salikteņi (lapsaste – lapsastu, strupaste – strupastu), internacionālas cilmes personu apzīmējumi ar fināli -iste (soliste – solistu, pianiste – pianistu, speciāliste – speciālistu, tūriste – tūristu).

Līdzskaņu mijas nav arī tiem piektās deklinācijas lietvārdiem, kur līdzskaņu mija var radīt pārpratumus, piemēram, mute – mutu (nevis mušu), pase – pasu (nevis pašu).

• Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 364. lpp.