Valodas konsultācijas

Viņš nosēdās uz kņūpus apgāzta spaiņa – ko nozīmē vārds kņūpus?

Jautājums

Viņš nosēdās uz kņūpus apgāzta spaiņa – ko nozīmē vārds kņūpus?

Atbilde

Vārds kņūpus šajā teikumā nozīmē ‘atrasties ar augšdaļu uz leju’.

Apstākļa vārds kņūpus (arī kņūpu, kņupus, kņupu, knūpus, knūpu, knupus, knupu) var tikt lietots vairākās nozīmēs:
‘tā, kas ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)’, piemēram, Indars, nometies kņūpus, berza grīdu; Solveiga iekrita gultā kņūpus un šņukstēja;
‘slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)’, piemēram, karoga kāts bija iestiprināts kņūpus;
‘ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)’, piemēram, krēsli uz galda salikti kņūpus; rotaļu kastes bija apgāztas kņūpus.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca: kņūpus
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: kņūpus

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Veida apstākļa vārdi

Kā rakstīt zīmes „+” nosaukumu – ar vienu vai diviem līdzskaņiem s, un ar ko atšķiras vārdi plus un pluss?

Jautājums

Kā rakstīt zīmes „+” nosaukumu – ar vienu vai diviem līdzskaņiem s, un ar ko atšķiras vārdi plus un pluss?

Atbilde

Zīmes nosaukums rakstāms ar diviem līdzskaņiem s beigās – pluss.

Vārdu atšķirīgās nozīmes skaidrotas vārdnīcā. Pluss – 1. ‘saskaitīšanas zīme (+) un lieluma pozitivitātes apzīmējums matemātikā’. Likt plusu starp diviem skaitļiem. 2. pārn. ‘pozitīvā puse, priekšrocība’. Apsvērt visus plusus un mīnusus. Plus – 1. mat. ‘lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi’. Piemēram, pieci plus divi ir septiņi; 2. ‘lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles’. Gaisa temperatūra ir plus pieci grādi.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 866. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Līdzskaņi Galotne Sugasvārdi Pirmā deklinācija Vīriešu dzimte Mēra apstākļa vārdi Vārda skaidrojums

Kā pareizi pārveidot teikumus, kuros apzīmētājs atdalīts no apzīmējamā vārda ar palīgteikumu (teik. „Līdz kādu dienu ar sava uzticamā Smotfa, kura istaba atradās vienā stāvā ar laboranta istabu, starpniecību viņš satika Morellē. Viņš lasa kāda romāna, kuram uz vāka šūpuļtīklā guļ gandrīz kaila sieviete garu cigarešu iemuti lūpās un lasītāja virzienā nevērīgi tēmē mazu revolveri ar perlamutra spalu, anotāciju.”)?

Jautājums

Atbilde

Teikumi, kuros apzīmētājs atdalīts no apzīmējamā vārda ar palīgteikumu, nav stilistiski veiksmīgi.

Lai šādu konstrukciju novērstu, iespējami vairāki risinājumi:
1) jāatsakās no vārdiem vai palīgteikuma, kas ir starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu;
2) jālieto saskaņotais apzīmētājs;
3) jāpārveido vārdu kārtība teikumā;
4) teikums kā pārmērīgi garš jāsadala divos atsevišķos teikumos.
Tādējādi iepriekšminētie teikumi veiksmīgāki būtu šādi: Līdz kādu dienu ar sava uzticamā Smotfa starpniecību viņš satika Morellē. Smotfa istaba atradās vienā stāvā ar laboranta istabu. Viņš lasa kāda romāna anotāciju. Uz grāmatas vāka attēlota gandrīz kaila sieviete, kas guļ šūpuļtīklā ar garu cigarešu iemuti lūpās un lasītāja virzienā nevērīgi tēmē mazu revolveri ar perlamutra spalu.

Avoti

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 105. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Apzīmētāja palīgteikums

Jānovērtē skolēnu, kuri mācās pamatskolā, valodas prasme – vai teikums izveidots veiksmīgi?

Jautājums

Jānovērtē skolēnu, kuri mācās pamatskolā, valodas prasme – vai teikums izveidots veiksmīgi?

Atbilde

Labāk teikumu veidot šādi: Jānovērtē pamatskolēnu valodas prasme.

Teikumā Jānovērtē skolēnu, kuri mācās pamatskolā, valodas prasme starp apzīmētāju skolēnu un apzīmējamo vārdu [valodas] prasme lietots apzīmētāja palīgteikums kuri mācās pamatskolā. Lai izveidotu stilistiski veiksmīgu teikumu, jāraugās, lai starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu netiktu lietoti citi vārdi, divdabja teicieni vai palīgteikumi. Šādas konstrukcijas izteiksmi padara ļoti smagnēju un tekstu – grūti uztveramu. Tāpat jāpalūko, vai teikumā nav liekvārdības: piemēram, skolēnus, kuri mācās pamatskolā, var nosaukt vienkārši par pamatskolēniem. Šādus teikumus vēlams pārveidot, piemēram:
nevis Aināra Bikšus izstādes Siguldā recenzija, bet recenzija par Aināra Bikšus izstādi Siguldā;
nevis audzēkņu, kuri mācās mūzikas skolā, koncerts, bet mūzikas skolas audzēkņu koncerts.

Avoti

Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 267. lpp.
Lokmane, I. Liekvārdība plašsaziņas līdzekļos. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 1. Atb. red. S. Lagzdiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2005, 31.–38. lpp.
Lokmane, I. Sintaktisko struktūru veidojuma kļūdas publicistikā. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 2. Atb. red. S. Lagzdiņa. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 93.–104. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Stils un literārā norma Apzīmētāja palīgteikums Vārdu secība

Mākslinieks allaž meklē veidu kā izpausties – vai teikumā liekams komats pirms kā?

Jautājums

Mākslinieks allaž meklē veidu kā izpausties – vai teikumā liekams komats pirms kā?

Atbilde

Mākslinieks allaž meklē veidu, kā izpausties – kā ievada palīgteikumu, tāpēc komats ir jāliek.

Teikums Mākslinieks allaž meklē veidu, kā izpausties ir salikts pakārtots teikums, kurā ir virsteikums Mākslinieks allaž meklē veidu un apzīmētāja palīgteikums kā izpausties. Vārds kā ir apstākļa vārds, kas ievada apzīmētāja palīgteikumu. Valodas praksē interpunkcija teikumos ar kā nereti sagādā grūtības, jo kā piemīt dažādas funkcijas, kuras arī noteic pieturzīmju lietojumu.

Avoti

Nītiņa, D. Salikts teikums. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 853. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Apzīmētāja palīgteikums Salikts pakārtots teikums

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze