Valodas konsultācijas

Viņš nosēdās uz kņūpus apgāzta spaiņa – ko nozīmē vārds kņūpus?

Jautājums

Viņš nosēdās uz kņūpus apgāzta spaiņa – ko nozīmē vārds kņūpus?

Atbilde

Vārds kņūpus šajā teikumā nozīmē ‘atrasties ar augšdaļu uz leju’.

Apstākļa vārds kņūpus (arī kņūpu, kņupus, kņupu, knūpus, knūpu, knupus, knupu) var tikt lietots vairākās nozīmēs:
‘tā, kas ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)’, piemēram, Indars, nometies kņūpus, berza grīdu; Solveiga iekrita gultā kņūpus un šņukstēja;
‘slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)’, piemēram, karoga kāts bija iestiprināts kņūpus;
‘ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)’, piemēram, krēsli uz galda salikti kņūpus; rotaļu kastes bija apgāztas kņūpus.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca: kņūpus
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: kņūpus

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Veida apstākļa vārdi

Kā rakstīt zīmes „+” nosaukumu – ar vienu vai diviem līdzskaņiem s, un ar ko atšķiras vārdi plus un pluss?

Jautājums

Kā rakstīt zīmes „+” nosaukumu – ar vienu vai diviem līdzskaņiem s, un ar ko atšķiras vārdi plus un pluss?

Atbilde

Zīmes nosaukums rakstāms ar diviem līdzskaņiem s beigās – pluss.

Vārdu atšķirīgās nozīmes skaidrotas vārdnīcā. Pluss – 1. ‘saskaitīšanas zīme (+) un lieluma pozitivitātes apzīmējums matemātikā’. Likt plusu starp diviem skaitļiem. 2. pārn. ‘pozitīvā puse, priekšrocība’. Apsvērt visus plusus un mīnusus. Plus – 1. mat. ‘lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi’. Piemēram, pieci plus divi ir septiņi; 2. ‘lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles’. Gaisa temperatūra ir plus pieci grādi.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 866. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Līdzskaņi Galotne Sugas vārdi Pirmā deklinācija Vīriešu dzimte Mēra apstākļa vārdi Vārda skaidrojums

Kā pareizi: tā ka vai tā kā?

Jautājums

Kā pareizi: tā ka vai tā kā?

Atbilde

Abi saikļi ir pareizi, taču tiem ir atšķirīga nozīme.

Saiklis tā kā ir cēloņa saiklis, un tas ievada cēloņa apstākļa palīgteikumu, kurš atrodas virsteikuma priekšā:
Tā kā šodien ir auksts laiks, jāsaģērbjas silti.
Saiklis tā ka ir seku saiklis, un tas ievada seku palīgteikumu, kurš atrodas aiz virsteikuma:
Šodien ir auksts laiks, tā ka jāsaģērbjas silti.

Avoti

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 664., 665.–666., 866., 871.–872. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 197. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Garie un īsie patskaņi Īsie patskaņi Garie patskaņi Seku palīgteikums Cēloņa apstākļa palīgteikums Jaukts salikts teikums

Kā pareizi: tramvajs bija pilns, tā ka nācās gaidīt nākamo vai tramvajs bija pilns, tā kā nācās gaidīt nākamo?

Jautājums

Kā pareizi: tramvajs bija pilns, tā ka nācās gaidīt nākamo vai tramvajs bija pilns, tā kā nācās gaidīt nākamo?

Atbilde

Pareizi ir: tramvajs bija pilns, tā ka nācās gaidīt nākamo.

Saiklis tā kā ir cēloņa saiklis, un tas ievada cēloņa apstākļa palīgteikumu, kurš atrodas virsteikuma priekšā:
Tā kā šodien ir auksts laiks, jāsaģērbjas silti.
Saiklis tā ka ir seku saiklis, un tas ievada seku palīgteikumu, kurš atrodas aiz virsteikuma:
Šodien ir auksts laiks, tā ka jāsaģērbjas silti.

Avoti

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 664., 665.–666., 866., 871.–872. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 197. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Īsie patskaņi Garie patskaņi Seku palīgteikums Cēloņa apstākļa palīgteikums

Kad ar komatiem atdala vārdu savukārt?

Jautājums

Kad ar komatiem atdala vārdu savukārt?

Atbilde

Vārds savukārt ir adverbiāls iespraudums.

Ar komatiem atdala iespraustus apstākļa vārdus, pirmkārt, manuprāt, mūsuprāt, savukārt u. c., kas rāda runas objektu secīgumu vai uzsver runātāja attieksmi pret izsacījumu, piemēram, Bet principiālai rīcībai pa priekšu iet pareizi spriedumi, kuri, savukārt, atkarīgi no dzīves uzskatu plašuma un dziļuma. Ja minētajiem vārdiem teikumā ir apstākļu vai izteicēja funkcija, bet ne modāla iesprauduma funkcija, tos ar komatiem neatdala, piemēram, Kā labticīgs, tā ļaunticīgs valdītājs savukārt ir tiesīgs prasīt no īpašnieka, lai tas viņam atlīdzina.

Avoti

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zinātne, 1969, 232. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Izteicējs Apstāklis Iestarpināti apstākļa vārdi Iespraudumi

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze