Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Spudiņš ir aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas.

Spudiņš, arī spudiņi, skudiņi, spudas ir aukstā gaļa, ko „vāra no lopu iekšām, kājām un galvas, tā, ka gaļa no kauliem atlobāma, pēc kam to sakapā un pa otru reizi vāra, kamēr paliek bieza. Pēc vārīšanas gaļu noliek vēsā vietā, lai sarecē. Tādu sarecējušu virumu Kuldīgas apkārtnē sauc par drebeni jeb drebeņu zupu. Vecumniekos to vārīja no kumosos sagriezta govs vidus, kuram otrreiz vārot pielika klāt kartupeļus. Odzienā tos sauc par skudiņiem un vāra no aitu vai cūku kājām, galvas un zarnām. (..) Madlienā spudiņus pagatavo no novārītiem, sašķaidītiem kartupeļiem un sakasītām siļķēm, ko sajauktus pannā izcep”. (Dienas Lapa, 1891, 4)

Mārtiņos līdzīgi ēdieni tika celti galdā dažādos reģionos. Atšķīrās gan to sastāvdaļas, gan nosaukumi, piemēram: drebene, galerts, kopķēzis, kvašeline, recenis, studinis, šilts, trīcekls, zilcs.

Pareizi ir 11. novembra krastmala.

Ielas nosaukumā ar lielo sākumburtu rakstāms pirmais vārds: rakstot ar vārdiem – Vienpadsmitā novembra krastmala. Pamatā ir nomināla^* vārdkopa vienpadsmitais novembris, kurā neatkarīgais komponents novembris ir sugasvārds un vienpadsmitais – skaitļa vārds, kas to raksturo, un tādi vārdi kā bulvāris, iela, krastmala u. tml. nosaukumā nav rakstāmi ar lielo sākumburtu.
Līdzīgi nosaukumi ir, piemēram:
13. janvāra iela;
1. maija iela;
4. līnija.
Savukārt, ja kārtas skaitlis vai kāds cits apzīmētājs pievienots citai nominālai vārdkopai, proti, citam pastāvošam ielas nosaukumam, tad aiz šī apzīmētāja (kārtas skaitļa, īpašības vārda) saglabājams lielais sākumburts, piemēram:
Dāliju iela un 2. Dāliju iela;
Buļļu iela un Vecā Buļļu iela;
Stacijas iela un Mazā Stacijas iela.

^*Nomināla vārdkopa ir vārdkopa, kuras neatkarīgais komponents ir nomens (lietvārds, īpašības vārds vai skaitļa vārds), piemēram, gudrs cilvēks, ļoti gudrs, vasaras vidus.

Apvidvārds gurdzēt ir viens no gurkstēt sinonīmiem: sniegs gurdz.

Runājot par skaņu, kas rodas, kaut kam saskaroties, beržoties ar sniegu, vārdam gurkstēt atrodami vēl citi sinonīmi, piemēram, čirkstēt, džirkstēt, ņirkstēt, šņirkstēt.

Šāds frazeoloģisms sastopams periodikā, un tas fiksēts arī Latviešu frazeoloģijas vārdnīcā kā sarunvalodā sastopams frazeoloģisms ar ironisku nokrāsu.

Piemēram:
.. Nu, ko tu gudro jaunu kalendāru? Kas Liepiņu Kristinei vainas? Iznesīga meita, kaut ar pamatskolu, bet izskatās akurāt kā ģimnaziju beigusi! (Aizsargs, Nr. 12, 01.12.1933.)
– Negudro jaunu kalendāru, bet iedzer! – Ēriks mudināja. (Lācis, V. Kopoti raksti, VIII sējums. Rīga, Liesma, 1973, 115. lpp.)

Pareizi ir: es bažījos.

Darbības vārdi, kam nenoteiksmē ir piedēklis -ī-, var piederēt gan pie otrās, gan pie trešās konjugācijas. Mūsdienās biežāk šos darbības vārdus tagadnē loka pēc trešās konjugācijas parauga, piemēram, mācīt – es mācu, tu māci, viņš māca, mēs mācām, jūs mācāt, viņi māca; slodzīt – es slogu, tu slogi, viņš sloga, mēs slogām, jūs slogāt, viņi sloga utt.
Otrās un trešās konjugācijas darbības vārdu lietojumā vērojams paralēlisms, proti, daži darbības vārdi pakāpeniski pāriet trešajā konjugācijā. Vairākiem darbības vārdiem arī mūsdienās tagadnē ir paralēlformas, piemēram, pētīt – es pētīju/pētu, tu pētī/pēti, viņš pētī/pēta, mēs pētījam/pētām, jūs pētījat/pētāt, viņi pētī/pēta; veltīt – es veltīju/veltu, tu veltī/velti, viņš veltī/velta, mēs veltījam/veltām, jūs veltījat/veltāt, viņi veltī/velta u. c.
Darbības vārdi, kuri tagadnē ir lokāmi pēc otrās konjugācijas parauga, ir: apbedīt, bažīties, dzirkstīt, kristīt, medīt, mežģīt, pestīt, režģīt, sunīt, tusnīt, vēdīt, vilnīt, zeltīt, zibsnīt.
Tātad darbības vārds bažīties lokāms šādi: es bažījos, tu bažījies, viņš bažījas, mēs bažījamies, jūs bažījaties, viņi bažījas.