Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Saskaņā ar ieteikumiem, kā latviešu valodā lietojami lielie sākumburti, ar lielo burtu trīs un vairāk vārdu savienojumos institūciju, struktūrvienību nosaukumos rakstāms nākamais vārds aiz īpašvārda, piemēram, Rīgas Latviešu biedrība, Latvijas Futbola federācija, tāpēc nereti rodas jautājums par pašvaldību policiju pilno nosaukumu rakstību.

Pašvaldības policija ir katras konkrētās pašvaldības veidota institūcija, lai nodibinātu kārtību vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Pretstatā Valsts policijai – valsts pārvaldes iestādei iekšlietu ministra pārraudzībā – tāda atsevišķa iestāde kā Pašvaldības policija nepastāv. Šāda institūcija ir iekļauta attiecīgā pašvaldībā, līdzīgi kā, piemēram:
bāriņtiesa – Liepājas pilsētas bāriņtiesa;
būvvalde – Kuldīgas novada pašvaldības būvvalde;
dome – Līvānu novada dome.
Nosaukumos, kur nomenklatūras vārdu neraksturo neviens diferencētājvārds*, kā bāriņtiesas, būvvaldes, domes vai policijas gadījumā, ar lielo sākumburtu raksta tikai īpašvārdu.

Tātad vārdu pašvaldības šādu institūciju nosaukumos nav pamata rakstīt ar lielo sākumburtu un nosaukumi rakstāmi Saldus novada pašvaldības policija, Rīgas pašvaldības policija.

*Diferencētājvārds ir institūcijas pamatfunkciju raksturotājpazīmes apzīmējums, piemēram, vārds mūzikas vārdkopā mūzikas skola.

Par vārdu gliemezis kā salikteni no vārdiem gliemis un ezis liek domāt vārdu skaniskā līdzība, tomēr tas gluži neatbilst patiesībai un uzskatāms par tautas etimoloģiju*.

Lietvārda gliemezis pamatā ir senā indoeiropiešu sakne *gel- ‘apvelties, savelties pikā, kamolā; apaļš priekšmets’. No tās atvasināta sakne *glei- ‘lipt, ziest’, no kuras radusies austrumbaltu sakne *glie-. No pēdējās arī darināts latviešu valodas darbības vārds *gliet ‘lipt, ziest, gludināt’, no kā savukārt darbības vārds divdabja formā un īpašības vārds *gliets, glieds ‘gluds’. Ar šo sakni latviešu valodā sastopams apvidvārds glietēt ‘padarīt gludu (māla klonu)’.

No minētās saknes *glie- ar piedēkli -m- atvasināts īpašības vārds *gliems ‘lipīgs, gluds’, no kā darināts lietvārds gliema (apvidvārds) ‘gļotas’, piemēram, sliekas ar gliemām pārklātas, un darbības vārds gliemēt ‘tapt gļotainam, lipīgi glumam’, piemēram, zeme no slapjuma sāk gliemēt, sēnes jau gliemē. Ar šo sakni atvasināts arī lietvārds gliemis, kas sākotnēji nozīmējis ‘gļotainais, lipīgi glumais’. Šīs saknes atvasinājumu vidū ir arī tādi vārdi kā gliemene un gliemezis. (Sk. Endzelīns, Jānis. Nominālo celmu piedēkļi. Darbu izlase. IV sējums, 1. daļa. Rīga : Zinātne, 1981, 386.–416. lpp.; Karulis, Konstantīns. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. I sējums. Rīga : Avots, 1992, 300. lpp.)

Vārdā gliemezis sastopams senais līdzskaņu celma piedēklis -es-, kas laika gaitā pārveidojies par -ez- (šis piedēklis vērojams arī tādos vārdos kā debesis, mēness, tupesis ‘guba’, rubezis ‘robeža’ u. c.).
Savukārt -is ir vārda gliemezis galotne.

Tātad lietvārdu gliemezis veido:
-    sakne glie-, kas apzīmē kaut ko lipīgu, gludu, gļotainu un kas ir pamatā arī vārdiem gliemis, gliemene;
-    senie piedēkļi -m- un -ez-,
-    galotne -is.
 

*Tautas etimoloģija ir nezinātnisks vārda cilmes skaidrojums, kas pamatojas uz skaidrojamā vārda skanisku līdzību kādam etimoloģiski neradniecīgam vārdam, piemēram, tautas etimoloģija būtu skaidrojums, ka vārds mārrutks saistīts ar personvārdu Māra.

Ukraiņu latīņalfabētiskās transliterācijas sistēmu Ukrainas Ministru kabinets apstiprinājis 2010. gadā (sk. Про впорядкування транслітерації українського алфавіту латиницею = Pro vporiadkuvannia transliteratsii ukrainskoho alfavitu latynytseiu. Pieejams: https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/55-2010-%D0%BF#Text). Transliterācija ir vienas valodas, vienas grafētikas sistēmas burtu un burtkopu rakstījuma atveidošana ar atbilstošiem citas sistēmas burtiem un burtkopām. Ukraiņu latīņalfabētiskās transliterācijas sistēmā burts г transliterējams ar h (piem., ukraiņu personvārds Богдан latīņalfabētiskajā transliterācijā ir Bohdan), savukārt ґ transliterējams ar g (attiecīgi Ґалаґан – Galagan). Šī latīņalfabētiskās transliterācijas sistēma tiek lietota starptautiski, un pēc līdzīgiem principiem ukraiņu vārdi tiek atveidoti arī citās valodās. Līdz 1991. gadam ukraiņu valodas vārdi latīņalfabētiskajā sistēmā tikuši pārcelti, vadoties pēc izrunas krievu, nevis ukraiņu valodā. Tādējādi arī latviešu valodā ienācis nu jau vārda vēsturiskais atveides variants golodomors.

Fonētikā (zinātnē, kas apraksta skaņas) ar ukraiņu burtu г apzīmēto skaņu raksturo vai nu kā faringālu berzeni [ʕ] (kas atkarībā no pozīcijas pārtop nebalsīgā [ɦ] vai [x]), vai arī, pēc citu pētnieku domām, kā glotālu berzeni [ɦ]. Krievu valodā šādas skaņas nav (krievu vārdu голод izrunā citādi), toties citās slāvu valodās gan ir fonētiski tuva skaņa, ko apzīmē ar [x]. Savukārt ar burtu g latviešu valodā tiek atveidots ukraiņu ґ, kas atbilst skaņai, ko fonoloģijā apraksta kā balsīgu velāru eksplozīvu slēdzeni.

Taisnība, vārdu голод un холод pirmās skaņas ukraiņu valodā ir dažādas, taču latviešu valodā tās atveidojamas ar vienu un to pašu burtu h. Ukraiņu valodas skaņas šajā ziņā nav vienīgās – līdzīgi tiek atveidotas arī citu valodu skaņas.

Valsts valodas centra Latviešu ekspertu komisija 2023. gada 8. februāra sēdē lēmusi, ka Ukrainas nacionālās traģēdijas (padomju varas 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada) nosaukums (ukraiņu голодомóр) latviešu valodā atveidojams formā holodomors atbilstoši šā vārda izrunai ukraiņu valodā.

Joprojām spēkā ir norma, ka divzilbju otrās deklinācijas personvārdos, kuros galotnes -is priekšā ir līdzskaņi t, d, labskaņas dēļ līdzskaņu mijas nav, piemēram, Raitis – Raita, Uldis – Ulda, Valdis – Valda utt. Šādas normas nav bijis līdz pat 20. gadsimta 40. gadiem, tāpēc sevišķi trimdas latviešu runā mija dzirdama.

Dzejnieks Uldis Bērziņš savu vārdu ģenitīvā allaž lūdzis lietot ar līdzskaņu miju: Ulža. Tā viņa dzīves laikā vārda forma lietota intervijās, rakstos utt.
Dzejniekam aizejot mūžībā, žurnālisti, godinot viņa piemiņu un atminoties viņa vēlmi, lietojuši formu Ulža.

Kā norādīts jaunākajos holandiešu īpašvārdu atveides ieteikumos Dena Dimiņa rakstā „Ieteikumi nīderlandiešu īpašvārdu atveidei latviešu valodā”, holandiešu u latviešu valodā atveidojams ar u. Tiesa, tas atšķiras no ieteikumiem, kas atrodami, piemēram, Vikipēdijā, uz kuriem mēdz atsaukties valodas lietotāji.

D. Dimiņš raksta: „Atveidē caurmērā ievērots fonētiskais princips, tomēr, tāpat kā dāņu, krievu u. c. valodās, ņemta vērā rakstība, lai atveide pārāk neattālinātos no vārda grafiskā attēla.” (Sk. Dimiņš, Dens.  Ieteikumi nīderlandiešu īpašvārdu atveidei latviešu valodā. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisks rakstu krājums. Atb. red. I. Druviete. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2022, 190. lpp.) Iespējams, tāpēc atveidē sastopamas atšķirības, jo holandiešu u izruna tuvinās vācu ü izrunai, kas savukārt latviešu valodā tradicionāli atveidojams ar i.

Personvārdi atveides formā Marks Rute atveidoti jau vismaz kopš 2017. gada. Tā kā uz šādu rakstījumu latviešu valodā norādījis arī zinātniski recenzēto atveides ieteikumu autors Dens Dimiņš, šādu atveidi iesakām izmantot arī turpmāk.