Visiem trešās konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem, kas nenoteiksmē beidzas ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties, daudzskaitļa 1., 2. un atgriezeniskajiem darbības vārdiem arī 3. personā galotnē ir garš patskanis ā.
Vārdam rise ir divas nozīmes: 1. ‘ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi’. Piemēram, platas, dziļi iedangātas rises; 2. ‘iegriezta svītra (priekšmetā)’. Piemēram, dekoratīva rise. Vārds pieder pie piektās deklinācijas, tāpēc daudzskaitļa ģenitīvā tam ir mija – rišu (rišu nospiedumi, nevis risu).
Avoti
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 62 sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1987, 661. lpp.
Visi patstāvīgas nozīmes vārdi laikrakstu un žurnālu nosaukumos rakstāmi ar lielo sākumburtu. Tātad – laikraksta nosaukumā „Rīgas Balss” abi vārdi rakstāmi ar lielo sākumburtu, bet žurnāla nosaukumā, piemēram, „Dārzs un Drava”, ar lielo sākumburtu rakstāmi vārdi Dārzs un Drava.
Vārds patreiz nav iekļauts nevienā latviešu literārās valodas vārdnīcā. „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārds patreiz norādīts kā nevēlams: patreiznevēl. – ‘pašreiz’. Iespējams, tā ir sava veida kontaminācija no vārdiem patlaban un pašreiz.
Avoti
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 578. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 61 sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1986, 501. lpp.