Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Debesīs lirina cīrulis.
 

Lirināt (arī ļirināt) nozīmē 'radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas’. Janīna Kursīte raksta, ka ļirināt vai lirināt 'saka par cīruļa vai cita dziedātājputna balsi, dažkārt arī par cilvēka sajūsmīgu valodu’.

Pārnestā nozīmē lirināšanu attiecina arī uz citām augstām, arī čīkstošām skaņām, piemēram, dziedāja ragu slieces, lirināja ratu riteņi (S. Kaldupe).

 

Sarunvalodā vārdu ļirināt nievājoši lieto ar nozīmi ‘radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus)’, piemēram, Ko tu vienmēr tā paklusu ļirini? Izloksnēs tas sastopams ar nozīmi ‘neskaidri, nesaprotami runāt’.

Pareizi ir ārkārtējā situācija.

Vārds ārkārtas pamata nozīmē ir ‘tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības’. Piemēram, darbā var būt ārkārtas sapulce (tā notiek ārpus ierastā sapulču laika), lidmašīna var veikt ārkārtas nosēšanos (ne tajā laikā, kad paredzēts grafikā).
Savukārt ārkārtējs pamatā nozīmē ‘pilnīgi neparasts, negaidīts’; arī ‘vēl nepiedzīvots’. Piemēram, pēkšņa politiķu interese par tautu pirmsvēlēšanu laikā nav nekas ārkārtējs, reģionā izsludināts 6 mēnešu ārkārtējais stāvoklis.
Tiesa, reizumis šos vārdus lieto kā sinonīmus (tostarp arī terminoloģijā), taču, runājot, piemēram, par situāciju, kad vīrusa izplatīšanās dēļ valstī ir neparasta, negaidīta situācija, mēs ieteiktu lietot vārdu ārkārtējs, kā tas darīts arī likumā „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli ” (likums pieņemts jau 2013. gadā) un Ministru kabineta rīkojumā  „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Pareizi būtu aicināt uz skatuves.
 
Uz – 1. ar akuz. ‘norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu’, piemēram, iet uz skolu, braukt uz Latviju;
2. ar akuz. ‘norāda kustības, darbības virzienu’, piemēram, iet uz priekšu;
3. ar ģen. ‘norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots; norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris’, piemēram, vāze ir uz galda, atrasties uz laukuma, gulēt uz muguras.
Pēc prievārda uz nozīmēm secināms:
ja norāda tikai virzienu (no punkta A uz punktu B), tad uz ko?, piemēram, viņš dodas uz skatuvi;
ja norāda, ka atrodas (ir) kam virsū, tad uz kā?, piemēram, viņš atrodas uz skatuves.
Tāpēc koncerta vadītājam vajadzētu lūgt viesi (mākslinieku) uz skatuves, ja viņš vēlas, lai šī persona atrodas uz tās.

Pareizi ir aplaudēt.

Vārds rakstāms ar vienu līdzskani p, jo ap- nav priedēklis. Vārda aplaudēt pamatā ir latīņu valodas applaudere/ad-plaudere. Par vārda rakstību ar vienu burtu p norādījis jau J. Endzelīns „Profesora J. Endzelīna atbildēs” 1936. gada 5. novembra sēdē (422.): „Svešvārds aplaudēt rakstāms ar vienu p (cēlies no latīņu applaudere/ad-plaudere), jo troksneņus latviešu valodā parasti nedubultojam.”