Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kā raksta grieķu īpašvārdu – Kleio, Klio vai Klīo?

Pareizi ir Klīo.

Sengrieķu mitoloģijas mūzas vārda rakstība Klīo (gr. Kleiō) ir pareizs un precīzs izrunas atveidojums. Tā kā divskaņi grieķu valodā sāka izzust jau ap 2. gs. p. m. ē, pēc tam šī vārda izrunā nostiprinājās garais -ī-. Šāda forma jau ir minēta „Latvijas padomju enciklopēdijā” un „Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā” – tātad rakstība un izruna Klīo uzskatāma par tradīciju.

• Latvijas padomju enciklopēdija. 10₂ sēj. Galv. red. P. Jērāns. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988, 291. lpp.
• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 360. lpp.

Vai, šķirot laulību, lietuviešu tautības sieviete var atgūt savu pirmslaulības uzvārdu?

Šķirot laulību, lietuviešu tautības sievietes var atgūt savu pirmslaulības uzvārdu.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā”  ir norādīts, ka „lietuviešu tautības Latvijas iedzīvotājas var izmantot tiesības pēc laulībām saglabāt pirmslaulības uzvārdu vai atjaunot to pēc laulību šķiršanas. Tādā gadījumā šīs personas uzvārds beidzas ar attiecīgo neprecētas lietuviešu sievietes uzvārda izskaņu, piemēram, Aleknaite, Jucīte, Butkute.”

• Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”, 81. punkts.

Vai cilvēks patlaban dien vai dienē bruņotajos spēkos?

Pareizi ir gan cilvēks dien, gan cilvēks dienē bruņotajos spēkos.

Latviešu valodas normatīvajos avotos minēti abi locīšanas veidi: gan pēc II konjugācijas (kā trenēt, dziedēt), gan III konjugācijas (kā minēt, čukstēt) parauga.

dienēt (II konj.)		dienēt (III konj.)
es dienēju	mēs dienējam	es dienu	mēs dienam
tu dienē	jūs dienējat	tu dieni	jūs dienat
viņš, viņa dienē	viņi, viņas dienē	viņš, viņa dien	viņi, viņas dien

Praksē lietojami abi šī darbības vārda locīšanas paraugi. Svarīgi vienā kontekstā tos nejaukt un locīšanā ievērot konsekvenci.

• Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 178. lpp.
• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 242. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca: dienēt
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: dienēt

Krematorijs vai krematorija?

Pareizi ir krematorija.

Vārds krematorija latviešu valodā ir sieviešu dzimtes vārds. Visticamāk, šī vārda lietošana vīriešu dzimtē ir ieviesusies krievu valodas ietekmē, jo krievu valodā attiecīgais vārds ir vīriešu dzimtē.

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 391. lpp.

Lenta vai lente?

Pareizi ir lente.

Vārds lente latviešu valodā pieder pie piektās deklinācijas, respektīvi, tam ir galotne -e. Lai gan „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” pie vārda lente norādīta arī retāk lietotā forma lenta, par literāro normu atzīstams lietvārda lente lietojums ar galotni -e. Vārds lenta – ar galotni -a – ticis aizgūts no krievu valodas, kur attiecīgais vārds beidzas ar galotni -a; turklāt šo formu stiprinājis tas, ka padomju gados Rīgā bija tekstilgalantērijas fabrika „Lenta”.

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 417. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 648. lpp.