Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Latviešu valodā skolēnus gan pārceļ nākamajā klasē, gan uz nākamo klasi.

20. gs., iespējams, pamatojoties uz J. Endzelīna ieteikumiem, par vairāk ieteicamu tika uzskatīta pārcelšana nākamajā (vai otrajā, trešajā u.tml.) klasē, taču mūsdienu valodas lietojumā šādi ierobežojumi vairs netiek ņemti vērā.

• Profesora Endzelīna atbildes. Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli 1933–1942. 3., elektroniskais izdevums. P. Kļaviņa priekšv. un rādītāji. Rīga : Eraksti, 2008, 84. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Pareizi ir rezecēt.  

Verba rezecēt pamatā ir latīņu vārds resecare, kura saknē ir patskanis -e, tātad – rezecēt. Rezecēt ; med. – ‘veikt (kā) rezekciju’. Piemēram, rezecēt aizkuņģa dziedzeri.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 665. lpp.

Latviešu valodā var teikt gan sivēntiņi, gan siventiņi. Tātad pareizi ir abi varianti.

Saskaņā ar mūsdienu latviešu valodā funkcionējošo derivatīvo modeli morfēma -ēn- ir viens no piedēkļiem, ko izmanto mazuļu nosaukšanai, turklāt patskanis ē netiek īsināts. Vārds sivēntiņš ir darināts no vārda sivēns, izmantojot interfiksu -t- un tipisko deminutīvpiedēkli -iņ- (citviet to dēvē par paplašināto piedēkli -tiņ-). Ir valodnieki, kas uzskata: ja aiz piedēkļa -ēn ir paplašinātais piedēklis -tiņ-, tad piedēklī ir īss -e. Piemēram, kucentiņš, meitentiņš, siventiņš. Sastopams arī deminutīvs sivēniņš – motivētājcelmam sivēn- pievieno deminutīvpiedēkli -iņ-.

• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 84. lpp.

• Kalnača, A., Lokmane, I. Latvian Grammar. Rīga : University of Latvia Press, 2021, 92. lpp.
• Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 366. lpp.
• Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 53. lpp.