Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

No latviešu literārās valodas viedokļa vārdkopa izglītojoša lekcija ir pareiza un lietojama.

Lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabi veido no pārejoša vai nepārejoša darbības vārda tagadnes celma, un šāds divdabis nosauc priekšmeta stāvokli, kādā tas atrodas kādu laiku. J. Endzelīna un K. Mīlenbaha „Latviešu gramatikā” (1907) norādīts, ka šie divdabji veidojami pārsvarā no nepārejošiem verbiem, bet no pārejošiem verbiem tie tautas valodā ļoti reti sastopami. Taču mūsdienu literārajā valodā ierobežojumi lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabju formu veidošanā pārejamības un nepārejamības dēļ vairs nepastāv.

Vārdi pareizi rakstāmi Buratīno un Čipolīno – ar garo patskani -ī.

Itāļu īpašvārdu atveides noteikumos norādīts, ka oriģinālvalodā patskaņu kvantitāte netiek apzīmēta. Garš patskanis a, e, i, o (ja tas neatrodas vārda pirmajā zilbē) lietojams latviešu valodā atdarinātajos itāļu īpašvārdos līdzskaņu l, m, n, r priekšā vairākās vārdu izskaņās, tajā skaitā arī -īno, piemēram, Antonīno, tātad arī Buratīno, Čipolīno. Tā kā krievu valodā nav garumzīmju, savulaik krievu valodas ietekmē tulkotajā literatūrā itāļu vārdus, t.sk. Buratino un Čipolino, rakstīja bez garumzīmēm. Mūsdienās šāda  prakse nav atbalstāma.

Vārds ļēpāt ir viens no snigt sinonīmiem.

Vārds ļēpāt (arī ļepāt, ļepot) ir apvidvārds, kuram Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcā fiksētas vairākas nozīmes:
'rāpties' – tārps ļēpā pa koku;
'neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi' – kucēns ļēpo saimniekam pa priekšu;
'snigt lielām pārslām, pikām' – lēnām ļēpā mīksts sniegs.

Vārdam snigt latviešu valodā ir visai gara sinonīmu rinda, kurā sastopami gan literārās valodas vārdi, gan apvidvārdi:
snidzināt, snieģelēt, sniegot, sniegaļāt, pārslot, pērslāt, sijāt, mētāties; birt, birdināt, birdelēt, krist, nākt, gāzties, graut; ļēpāt, lēkšēt, ķēpāt, leķēt.

Nav vēlams juridiskos tekstos nepamatoti lietot lielos sākumburtus vārdos puses, dalībnieki, nomnieks, iznomātājs u. tml.