Valodas konsultācijas

Vai analīze ir skurpuloza vai skrupuloza?

Jautājums

Vai analīze ir skurpuloza vai skrupuloza?

Atbilde

Analīze ir skrupuloza.

Vārds skrupulozs latviešu valodā ienācis no vācu valodas vārda skrupulös, kura pamatā ir latīņu vārds scrupulosus, un tā nozīme ir ‘rūpīgs, precīzs, arī pedantisks, sīkumains’. Reizēm, domājams, izrunas ērtuma dēļ, vārds tiek izrunāts, pārstatot skaņas r un u: skurpulozs. Saskaņā ar pareizrakstības un pareizrunas normām vārds izrunājams un rakstāms skrupulozs:
skrupulozs izvērtējums;
skrupulozi ievērot noteikumus.

Avoti

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 739. lpp.
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 780. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca: skrupulozs
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: skrupulozs

Lingvistiskās tēmas

Svešvārdi Vārda skaidrojums Īpašības vārds Apstākļa vārds

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt Komunikāciju akadēmija, Komunikāciju aģentūra, Komunikāciju departaments,
ja zināms, ka minētā institūcija (nodaļa) nodarbojas ar sazināšanos, informācijas apmaiņu u. tml.?

Jautājums

Atbilde

Pareizi ir Komunikācijas akadēmija, Komunikācijas aģentūra, Komunikācijas departaments.

Vārds komunikācija jālieto vienskaitlī, runājot par sazināšanos, saziņu, saskarsmi. LZA Terminoloģijas komisija ir apstiprinājusi arī terminu komunikācijas teorija. Tātad vienskaitļa forma attiecīgā jēdziena izteikšanai lietojama arī terminos komunikācijas studijas, komunikācijas zinātne, kā arī zinātniskā grāda nosaukumā komunikācijas zinātņu doktors. Savukārt vārds komunikācijas (daudzskaitlī) lietojams, ja runa ir par inženierbūvēm (ceļiem, kanāliem, tuneļiem u. c.), par lielu plūsmu vadiem, tīkliem un informācijas sakaru sistēmām, elektropārvades līnijām, ūdensvadiem u. tml. tehnisko aprīkojumu.

Avoti

Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 14. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2008, 25. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Galotne Īpašvārdi Vienskaitlis Ģenitīvs Termini Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt izglītojoša lekcija?

Jautājums

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt izglītojoša lekcija?

Atbilde

No latviešu literārās valodas viedokļa vārdkopa izglītojoša lekcija ir pareiza un lietojama.

Lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabi veido no pārejoša vai nepārejoša darbības vārda tagadnes celma, un šāds divdabis nosauc priekšmeta stāvokli, kādā tas atrodas kādu laiku. J. Endzelīna un K. Mīlenbaha „Latviešu gramatikā” (1907) norādīts, ka šie divdabji veidojami pārsvarā no nepārejošiem verbiem, bet no pārejošiem verbiem tie tautas valodā ļoti reti sastopami. Taču mūsdienu literārajā valodā ierobežojumi lokāmo darāmās kārtas tagadnes divdabju formu veidošanā pārejamības un nepārejamības dēļ vairs nepastāv.

Lingvistiskās tēmas

Pārejošie darbības vārdi Tagadnes darāmās kārtas lokāmie divdabji Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Vai pēc nedēļas jau Ziemsvētki vai Ziemassvētki?

Jautājums

Vai pēc nedēļas jau Ziemsvētki vai Ziemassvētki?

Atbilde

Lai arī Ziemassvētki ir biežāk lietots saliktenis, literāri vārdi ir gan Ziemsvētki, gan Ziemassvētki.

Vārdi Ziemsvētki un Ziemassvētki ir salikteņi. Salikteņus latviešu valodā darina, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdus, kā:
galvaskauss (galvas+kauss), saulesbrilles (saules+brilles), Ziemassvētki (Ziemas+svētki),
vai patstāvīgu vārdu celmus, kā:
galvgalis (galv+galis), saulgrieži (saul+grieži), Ziemsvētki (Ziem+svētki).

Latviešu valodā nereti līdzās funkcionē gan salikteņi, kuros pirmā komponenta galotne ir pilnīgi saglabāta (arī īsināta, piemēram, sētsvidus) un veic interfiksa funkciju (saulesstars), gan tādi salikteņi, kuros pirmā komponenta galotne ir elidēta (saulstars).
Iespējams, saliktenī Ziemsvētki vārdā ziemas galotne -as elidēta pēc analoģijas ar darinājumu Vasarsvētki, kur elidēta pirmā komponenta vasaras galotne -as.
Jāteic, mūsdienu valodas praksē, tostarp arī kalendārā un likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nostiprinājies saliktenis Ziemassvētki.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 627., 630. lpp.
Vulāne, A. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 198., 202., 249.–251. lpp.
Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 237., 711., 712., 840., 868. lpp.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 338. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Īpašvārdi Salikteņi Salikteņi

Vai vārdu dzīvība var lietot daudzskaitlī (teik. „Katastrofā 77 cilvēki ir zaudējuši dzīvības”)?

Jautājums

Vai vārdu dzīvība var lietot daudzskaitlī (teik. „Katastrofā 77 cilvēki ir zaudējuši dzīvības”)?

Atbilde

Konkrētajā teikumā būtu vēlams mainīt vārdu kārtību, lai vārds dzīvība tiktu lietots vienskaitlī: katastrofā dzīvību zaudēja 77 cilvēki. Taču ir iespējams pateikt arī: avārija paņēma daudz dzīvību, ar to domājot, ka daudzi cilvēki, zaudējot savu dzīvību, aizgāja bojā.

Dzīvība vsk. – ‘cilvēku, dzīvnieku un augu bioloģiskā eksistēšana (no to rašanās līdz nāvei)’. Piemēram, izglābt, apdraudēt dzīvību. Riskēt ar dzīvību. Atdot dzīvību par dzimteni. Dzīvības apdrošināšana. Vārds dzīvība pārsvarā tiek lietots vienskaitlī. Dažkārt jau tiek runāts, ka kaķim ir vairākas dzīvības, arī datorspēlēs izmanto jēdzienu vairākas dzīvības utt. Pēdējos gados latviešu valodā ir vērojamas būtiskas izmaiņas lietvārdu skaitļa formu lietojumā. „Daudzi atvasinājumi ar -ība, [..], kā arī abstraktu nojēgumu apzīmējumi, kuri latviešu valodniecībā tika uzskatīti par tradicionāliem vienskaitliniekiem un kuru lietojums daudzskaitlī tika kvalificēts kā novirze no literārās valodas normas, mūsdienās zaudē savu vienskaitlinieka statusu un tiek lietoti daudzskaitlī vai pat tikai daudzskaitlī: apdraudējumi, izaicinājumi, neatkarības, draudzības, izglītības, pieredzes, riski, politikas.”

Avoti

Latviešu valodas gramatika: koncepcija, prospekts, atsevišķu nodaļu pirmvarianti, diskusijas materiāli. Atb. red. I. Jansone. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2008, 170. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 269. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Daudzskaitlis Vienskaitlis Vārda skaidrojums Stils un literārā norma

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze