Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

• VVC LVEK 16.11.2011. sēdes protokols Nr. 15.

• VVC LVEK 15.02.2012. sēdes protokola Nr.  17 3. §.

• Paegle, Dz., Kušķis, J. Kā latvietis runā. Rīga : Zvaigzne ABC, 1994, 101.–102. lpp.

• Mīlenbahs. K. K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca = Lettisch-deutsches Wörterbuch / rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. I–IV sēj. Rīga : Izglītības ministrija; Kultūras fonds, 1923, 572. lpp.
• Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 267. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: kadiķis
• Ēdelmane, I., Ozola, Ā. Latviešu valodas augu nosaukumi. Rīga : Augsburgas institūts, 2003, 253. lpp.
• Endzelīns, J., Hauzenberga, E. Papildinājumi un labojumi K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai. I sējums. Rīga : Kultūras fonds, 1934, 371. lpp.

Pareizi ir Jeruzaleme.

Jeruzāleme atspoguļo vācisko izrunu, un, ja ievērotu arī ebrejisko un arābisko, kurām šai sakarā tomēr lielāka loma, tad nepaliktu neviena zilbe (izņemot latvisko galotni), kura, pamatojoties uz izrunu kādā no valodām, nebūtu gara. Tā kā rakstība Jērūzālēme būtu pārāk sarežģīta (un vārds būtu arī grūti izrunājams), tad īpašvārdu kodificētāji, saskaņojot savu viedokli arī ar Bībeles tulkotājiem, nolēma nevienai zilbei privilēģijas nepiešķirt un palikt pie rakstības bez garumzīmēm. Tātad – Jeruzaleme. Šāda rakstība fiksēta arī 2008. gadā karšu izdevniecības „Jāņa sēta” izdotajā „Lielajā pasaules atlantā”.

• Lielais pasaules atlants. Galv. red. J. Turlajs. Rīga : SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 2008, 282. lpp.