Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Latviešu literārajā valodā nav vēlams lietot atgriezeniskos darbības vārdus ciešamās kārtas funkcijā:
veikals atveras, virtuve slēdzas.
To vietā labāk lietot tiešo darbības vārdu ciešamās kārtas formu vai tiešo darbības vārdu darāmās kārtas trešās personas formu:
veikals tiek atvērts vai veikalu atver, virtuve tiek slēgta vai virtuvi slēdz.

Mūsdienu latviešu literārajā valodā darbības vārdu konjugēšanā vērojamas paralēlformas, kas veidojušās valodas vēsturiskās attīstības gaitā un turpina veidoties arī pašreizējā latviešu valodā. Darbības vārdam plesties (arī paplesties un izplesties) vienkāršajā pagātnē raksturīgas paralēlformas:

Koks vai krūms ar lielām, staraini dalītām lapām, sīkiem ziediem un augļiem ar lidspārniem ir kļava. Latviešu literārajā valodā tas ir sieviešu dzimtes lietvārds. Vīriešu dzimtes lietvārds kļavs uzskatāms par morfoloģisko dialektismu – dialektismu, kuram ir morfoloģiskas atšķirības no literārās valodas. Forma kļavs sastopama augšzemnieku izloksnēs.

Lai raksturotu to, kas noris pirms svētkiem, lietojams vārds pirmssvētku: salikteni veido prievārds pirms un lietvārds ģenitīvā svētku:
pirmssvētku laiks;
pirmssvētku noskaņojums;
pirmssvētku steiga.

Latviešu valodā ir pārejoši (transitīvi) un nepārejoši (intransitīvi) darbības vārdi. Pārejoši darbības vārdi nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā (jautājums Ko?) bez prievārda, piemēram:
lasīt grāmatu;
redzēt māju;
zīmēt portretu.
Nepārejoši darbības vārdi nosauc darbību, kas nav vērsta uz objektu akuzatīvā:
gulēt;
priecāties;
sazināties.

Arī darbības vārds komunicēt ir nepārejošs darbības vārds, tātad ar to nevajadzētu lietot kādu objektu akuzatīvā:
nevis komunicēt informāciju, bet informēt, sniegt informāciju;
nevis komunicēt pētījuma rezultātus, bet izplatīt pētījuma rezultātus, nodot pētījuma rezultātus;
nevis komunicēt uzņēmuma zīmolu, bet reklamēt zīmolu, vēstīt par zīmolu.