Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kā pareizi jālieto lielie sākumburti dzērienu nosaukumos Rīgas Šampanietis, Rīgas Šampanietis bruts un Rīgas melnais balzams?
Vai šie nosaukumi ir lokāmi?

Pareizi jāraksta Rīgas šampanietis, Rīgas šampanietis, bruts un Rīgas melnais balzams. Visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi.

No valodas viedokļa produkta nosaukumā Rīgas šampanietis vārds šampanietis nav rakstāms ar lielo burtu. Ja produkta nosaukums ir jāraksta vienā līnijā jeb secīgi, ieteicams aiz vārda šampanietis likt komatu – Rīgas šampanietis, bruts. Vārds bruts raksturo šampanieša veidu. Ja nosaukums grafiski ir izkārtots dažādās rindās, komats nav liekams. Turklāt no latviešu valodas viedokļa vārda bruts vietā tomēr būtu labāk rakstīt sausais – Rīgas sausais šampanietis.
Balzama nosaukumā arī nav pamata rakstīt vārdu melnais ar lielo sākumburtu. Nākamo vārdu aiz vietvārda trīs un vairākvārdu nosaukumos ar lielo sākumburtu raksta organizāciju un uzņēmumu nosaukumos, taču ne produktu nosaukumos. Tātad dzēriena nosaukums pareizi rakstāms Rīgas melnais balzams.
No valodas viedokļa visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi. Piemēram, Rīgas šampanietim pašlaik ir atlaide; Nopirku Rīgas melno balzamu ar upeņu garšu.

„Guļošos policistus” ieteicams saukt par ceļa ātrumvaļņiem.

Šāds apzīmējums lietots „Ceļu satiksmes drošības direkcijas” (CSDD) normatīvajos dokumentos, pašvaldību tīmekļvietnēs un presē (sk. interneta vietnes www.csdd.lv; www.lvceli.lv; www.ventspils.lv; www.nra.lv u.c.), un šis vārdu savienojums arī pakāpeniski nostiprinās oficiālajā saziņā. Publiskajā saziņā „guļošos policistus” sauc dažādi – gan par ātrumu ierobežojošiem vaļņiem un sliekšņiem, gan uz asfalta veidotiem izciļņiem un ātrumvaļņiem.

Šādu cilvēku sarunvalodā varam saukt snauža.

Latviešu valodā ir vairāki kopdzimtes lietvārdi cilvēku apzīmēšanai, piemēram, auša, nevīža, pļāpa, snauža, tiepša u.c. Šie nereti ir sarunvalodas vārdi, kas var paust ironiju, izsmieklu, arī negatīvu vērtējumu.
Cilvēks, kam nāk snauda un kas bieži snauž, ir snauža vai snaudulis. Miegaina cilvēka apzīmēšanai latviešu valodā atrodams ne mazums sinonīmu, sevišķi izloksnēs: gulšņa, miegamice, miega maiss, miega rausis, miegulis, migoņa, snauška, žāva u.c.

Skaitļa vārds nulle nesaskaņojas ar tam sekojošu lietvārdu, bet tas pie šī skaitļa vārda tiek lietots daudzskaitļa ģenitīvā:
likme ir nulle procentu;
izmešu daudzums ir nulle gramu;
summa ir pieci eiro un nulle centu.