Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi teikums jāraksta šādi: Mums jāskrien, sadodoties rokās.

No atgriezeniskā darbības vārda sadoties veido darāmās kārtas pagātnes divdabi sadevušies. Taču šie divdabji ir lokāmi īpatnēji – tiem nav visu locījuma formu, vienskaitlī trūkst datīva un lokatīva, daudzskaitlī – datīva, instrumentāļa un lokatīva. Tāpēc konstrukcija jāveido citādi.

Latviešu valodā, pabeidzot vēstuli, iespējamas abas nobeiguma frāzes: ar cieņu un cieņā.

Ar cieņu (līdzīgi kā ar sveicieniem, ar laba vēlējumiem, ar Dievpalīgu, atvadoties sakot Ar Dievu! u. tml.) ir ierasts vēstules nobeigums, taču nevar noliegt, ka daži izvēlas pabeigt vēstuli cieņā (līdzīgi: es Jūsu priekšā cieņā noliecu galvu). Tāpēc no valodas lietojuma viedokļa nav nekāda pamata uzskatīt pieklājības frāzi cieņā par labāku vai ieteicamāku nekā ar cieņu.

Literārajā valodā vārdu benzīntanks lietot nebūtu ieteicams.

Tas ir sarunvalodas vārds. Vieta, kur var uzpildīt degvielu, ir degvielas uzpildes stacija (bez benzīna tur tiek pārdota arī dīzeļdegviela).

Stilistiski šāds izteiksmes veids nav veiksmīgs un atbalstāms.

Taču šāda izteiksme kļūst arvien ierastāka, piemēram: „Ieguldījums natūrā var būt iekārtu vai materiālu piešķīrums, izpētes vai profesionāla rakstura darbības vai neapmaksāts brīvprātīgais darbs, kuru vērtību ir iespējams novērtēt, izmērīt un auditēt”. Arī vārdnīcā viena no vārda natūra nozīmēm ir ‘priekšmeti, lietas, produkcija, ko naudas vietā izmanto par maksāšanas līdzekli, piemēram, saņemt algu natūrā’.

Latviešu literārajā valodā drīkst lietot vārdu savienojumu nodot zvērestu.

Vārdam nodot ir vairākas nozīmes. Viena no tām ir – ‘sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt, piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu drošību, intereses’, piemēram, nodot dzimteni. Tādos gadījumos var runāt par nodevību. Taču nodot var arī informāciju – ‘paziņot (parasti mutvārdiem, piemēram, rīkojumu, ziņu)’. Nodot var arī savu pieredzi, sardzi, pilnvaras, sveicienus u.tml.