Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizas ir abas frāzes – gan noteic, ka [..], gan [no]saka, ka [..].

Iespējams, runātāji no frāzes nosaka, ka [..] vairās sekojošā palīgteikuma dēļ, lai neveidotos enklīze (vārda piesliešanās (runas plūsmā) iepriekšējam vārdam akcenta ziņā). No enklīzes var  izvairīties, saikļa ka vietā lietojot kolu, piemēram, likums nosaka: [..].
Teikt – ‘runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt’. Vārdnīcas norāda, ka darbības vārda teikt tagadnes formas teicu un teic parasti nelieto.
Darbības vārda tagadnes formas vairāk dzirdētas dziesmu tekstos un daiļliteratūras stilā, piemēram, „Teici to stundu, to brīdi”, „Teic, kur zeme skaistākā”.
Taču pēdējā laikā frāze noteic, ka [..] kļūst arvien populārāka un arvien biežāk tiek lietota sinonīmiski ar frāzi nosaka, ka [..].
Pašlaik nav pamata uzskatīt, ka viena frāze būtu vairāk vēlama nekā otra.

Latviešu valodā var lietot abus vārdus – gan ardievas, gan ardievu, taču tie ir atšķirīgu vārdšķiru vārdi.

Izsauksmes vārdu ardievu [ar·dievu] lieto kā pieklājības teicienu atsveicinoties, piemēram, Ardievu, Spīdola [..] (Rainis), vai saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.), piemēram, Tiklīdz būs vajadzīgs izšķirošs vārds, tad ardievu labie solījumi.
Savukārt lietvārds daudzskaitlinieks ardievas tiek lietots kā sveiciens šķiroties, atvadoties, piemēram, māt ardievas, teikt ardievas aizbraucējiem.
Tātad: Ardievu, papīr! vai [Saku] ardievas papīram.

Šāda izteiksme nav vēlama, teksts ir jāveido citādi.

Salīdzināmo pakāpju formu veidošana divdabjiem ir ierobežota, ne visiem divdabjiem tās ir iespējamas un vēlamas. Svarīgs priekšnoteikums – vai divdabis ir zaudējis vienu no būtiskajām verba pazīmēm – procesuālo nozīmi; tādā gadījumā tas izsaka darbību vai stāvokli kā raksturīgu, pastāvīgu kāda objekta pazīmi, piemēram, vilinošs, pieredzējis, iemīļots. No šādiem divdabjiem pakāpes var veidot. Taču divdabis var saglabāt attiecīgajam darbības vārdam raksturīgo semantiku ar procesuālo – darbības vai stāvokļa – nozīmi, piemēram, pārejošs, pietiekošs, nepārtraukts, un šādos gadījumos salīdzināmo pakāpju formas parasti neveido, jo leksiskās nozīmes ziņā tās šķiet nesaprotamas. Taču praksē bieži vien šis nosacījums tiek ignorēts, un pēdējā laikā salīdzināmās pakāpes tiek veidotas teju no visiem divdabjiem.
Konkrētajā gadījumā sludinājuma teksts no valodas viedokļa nav atbalstāms. Jādomā, kā teikt citādi: klausītāju visbiežāk izvēlētajā radio; radio, ko visvairāk izvēlas klausītāji; radio, kam visvairāk klausītāju; klausītāju iecienītākais radio u. tml.
Vairāk par šo valodas aktualitāti var lasīt Guntas Smiltnieces rakstā „Divdabju gradācija”.