Valodas konsultācijas

Kā pareizi izrunāt vārdu binoklis – ar patskani o vai divskani [uo]?

Jautājums

Kā pareizi izrunāt vārdu binoklis – ar patskani o vai divskani [uo]?

Atbilde

Vārds binoklis izrunājams ar īsu patskani o – [bìnoklis].

Avoti

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 129. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Garie un īsie patskaņi Skaņas [o]/[ō]/[uo] Svešvārdi Svešvārdi Otrā deklinācija

Šķērna vai šķērma dūša?

Jautājums

Šķērna vai šķērma dūša?

Atbilde

Pareizi ir šķērma dūša.

Šķērms – 1. ‘tāds, kas izraisa nepatīkamu nenoteiktas garšas sajūtu. Tāds, kas rūgstot, skābstot ir sabojājies’; 2. sar. ‘nepatīkams, nelabs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)’; 3. sar. ‘nelaipns, skarbs, īgns’.

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Līdzskaņi Attieksmes īpašības vārdi Vārda skaidrojums Sarunvaloda

Bēru štrauss vai strauss?

Jautājums

Bēru štrauss vai strauss?

Atbilde

Abi vārdi – gan štrauss, gan strauss – ir atzīstami par barbarismiem, ko pareizā latviešu valodā nebūtu ieteicams lietot.

Latviešu valodā būtu jāsaka bēru pušķis. Vārdi štrauss un strauss ir aizgūti no vācu valodas (der Strauss ar nozīmi ‘pušķis’).

Lingvistiskās tēmas

Līdzskaņi Vārda etimoloģija Ģermānismi Sarunvaloda Stils un literārā norma

Kā dēvējams cilvēks, kurš ir miegains un labprāt snauž?

Jautājums

Kā dēvējams cilvēks, kurš ir miegains un labprāt snauž?

Atbilde

Šādu cilvēku sarunvalodā varam saukt snauža.

Latviešu valodā ir vairāki kopdzimtes lietvārdi cilvēku apzīmēšanai, piemēram, auša, nevīža, pļāpa, snauža, tiepša u.c. Šie nereti ir sarunvalodas vārdi, kas var paust ironiju, izsmieklu, arī negatīvu vērtējumu.
Cilvēks, kam nāk snauda un kas bieži snauž, ir snauža vai snaudulis. Miegaina cilvēka apzīmēšanai latviešu valodā atrodams ne mazums sinonīmu, sevišķi izloksnēs: gulšņa, miegamice, miega maiss, miega rausis, miegulis, migoņa, snauška, žāva u.c.

Avoti

Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 333.–335., 363. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 56., 57. lpp.
K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīca. 3. sējums. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns (22.–35. burtn., 1927–1929). Rīga : Kultūras fonds, 1929, 974. lpp.
Mīlenbahs. K. K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīca.. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns (11.–21. burtn., 1925–1927). Rīga : Kultūras fonds, 1927, 625. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārda skaidrojums Literārās sarunvalodas stils

Kas ir makans?

Jautājums

Kas ir makans?

Atbilde

Makans, arī makāns – 1. ‘liels, smags dzīvnieks, arī cilvēks (atšķirībā no citiem, līdzīgiem)’; 2. ‘cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā’.

Vārds makāns, arī makans lietojams sarunvalodā.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 59. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Garie un īsie patskaņi Garie patskaņi Īsie patskaņi Vārda skaidrojums Sarunvaloda

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze