Gospelis -ļa, dsk. ģen. -ļu – ‘īpašs afroamerikāņu garīgo dziesmu izpildījuma veids; šāda stila reliģiska dziesma’. Piemēram, dziedāt gospeļus. Gospeļu koris. Cilme: no angļu Gospel (song), gospel ‘evaņģēlijs’.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Gospelis -ļa, dsk. ģen. -ļu – ‘īpašs afroamerikāņu garīgo dziesmu izpildījuma veids; šāda stila reliģiska dziesma’. Piemēram, dziedāt gospeļus. Gospeļu koris. Cilme: no angļu Gospel (song), gospel ‘evaņģēlijs’.
Komentē Dr. philol. LU profesore Ilze Rūmniece: „Pirejs ir vīriešu dzimtes grieķu personvārds. Tāpēc pareizi būtu Pireja Universitāte un Pireja osta.”
A. Blinkena norāda: „Atributīvu lietvārdu var pievienot aiz raksturojamā lietvārda bez defises kā nesavrupinātu apozicionālu raksturotāju, kas saskaņots skaitlī, dzimtē un locījumā ar raksturojamo vārdu. [..] īpaši dažādu specialitāšu, profesiju, mašīnu, aparātu, ierīču nosaukumos, kuros pirmais vārds nosauc pamatjēdzienu, otrs – kādu raksturotājjēdzienu, piemēram, inženieris mehāniķis, ekonomists plānotājs.”
Minot ārsta specialitāti, defise nav vajadzīga. Tā kā ginekologs nepārprotami jau ir ārsts, raksturojamais vārds ārsts būtībā nav nepieciešams.
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 410. lpp.
Ieteicams ir lietot sieviešu dzimtes formu advente.
Dažādos avotos vārds lietots dažādi. Tā, piemēram, Svešvārdu vārdnīcā dotas abas formas – gan advente, gan advents, Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā minēta vienīgi formu advente. Savukārt baznīcā, piemēram, Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Romas katoļu baznīcas tradīcijā, pārsvarā tiek lietota forma Advents, turklāt rakstībā ar lielo sākumburtu.
LZA Terminoloģijas komisija iesaka lietot sieviešu dzimtes formu advente, sniedzot šādu pamatojumu: „..runa ir par Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums „atnākšana”, kas latīniski ir „adventus”. Latīņu valodā adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšana, gaidīšana, svētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes.”
Konkrētās adventes svētdienas saucamas Pirmā advente, Otrā advente, Trešā advente, Ceturtā advente.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 41. lpp.
- Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 5/6. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 55. lpp.
- Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 23. lpp.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 18. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: advente
- Valsts valodas centrs: skaidrojumi
Vārds bebrs izrunājams ar plato patskani e.
Pirmās deklinācijas lietvārdos un vārdos, ko loka pēc pirmās deklinācijas parauga, lieto plato patskani e, piemēram, (iz)mērs, audekls, tēls, arī tēvs un dēls. Iespējams, ka šaurā e izrunu sekmējis nepareizs uzskats, ka vārds bebrs ir otrās deklinācijas lietvārds ar galotni -is.
V. Strautiņa un Dz. Šulce norāda: „Vārdam bebrs konstatējamas ne tikai nepareizas locījumu formas (nepareizi: bebris, bebrim, bebri), bet arī platā patskaņa e vietā tiek runāts šaurs e. Pašreiz norma nosaka visās 1. deklinācijas lietvārdu formās lietot plato patskani, arī bebra, bebram, bebru, bebri, bebriem, saliktenī – bebrāda u. c.”
Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” norādīts, ka vārds bebrs, arī bebrāda, bebrukārkliņš izrunājami ar platu patskani e. Savukārt sieviešu dzimtes uzvārds Bebre ir piektās deklinācijas lietvārds, un šajā gadījumā šaurā e lietojumu nosaka galotne -e.
- Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 29. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 122. lpp.