Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Būt lietas kursā lietojams kā frazeoloģisms.

Būt lietas kursā ir tiešs pārcēlums no krievu valodas, taču, kā norādīts „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, kā frazeoloģisms tas ir lietojams.

Lietus smīlā nozīmē, ka lietus smidzina.

Smīlāt  – ‘smidzināt’.
Kā apvidvārds verbs smīlāt iekļauts vārda līt sinonīmu rindā.
Smīlājošs lietus ir sīks lietus, kas smidzina.

Latviešu valodā var lietot abus vārdus – gan ardievas, gan ardievu, taču tie ir atšķirīgu vārdšķiru vārdi.

Izsauksmes vārdu ardievu [ar·dievu] lieto kā pieklājības teicienu atsveicinoties, piemēram, Ardievu, Spīdola [..] (Rainis), vai saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.), piemēram, Tiklīdz būs vajadzīgs izšķirošs vārds, tad ardievu labie solījumi.
Savukārt lietvārds daudzskaitlinieks ardievas tiek lietots kā sveiciens šķiroties, atvadoties, piemēram, māt ardievas, teikt ardievas aizbraucējiem.
Tātad: Ardievu, papīr! vai [Saku] ardievas papīram.

Vārds futrālis latviešu valodā aizgūts no vācu valodas vārda Futteral, un tā pamatā ir viduslatīņu vārds fotrale.
Arī krievu valodā vārds aizgūts no vācu valodas, taču tajā notikusi metatēze – skaņu pārstatījums –, un tas rakstāms футляр. Krievu valodas ietekmē radušās svārstības vārda rakstībā un izrunā latviešu valodā.

Abu vārdu lietojums latviešu valodā konkurē jau kopš 19. gadsimta: vārds futrālis periodikā atrodams kopš četrdesmitajiem, savukārt futlāris – kopš sešdesmitajiem gadiem. Atrodams arī vārds futerālis (arī futeralis) – tas fiksēts gan periodikā, gan Krišjāņa Valdemāra „Krievu-latviešu-vācu vārdnīcē” un arī Rūdolfa Blaumaņa daiļradē.

Inta Freimane raksta: „Visnozīmīgākie valodas kultūrā ir leksiskie kalki, kam receptorvalodā (aizgūšanas brīdī vai vēlāk) ir leksiski semantiski ekvivalenti: tas nozīmē, ka receptorvalodā ir pazīstama kalka nosauktā reālija. Šādu kalku aizgūšanas lietderība ir apšaubāma.”

Vārds futrālis ir aizguvums no vācu valodas, leksiskais kalks, kuram līdzās latviešu valodā pēcāk nostājies tās pašas reālijas apzīmējums, kas aizgūts no krievu valodas. Ja valodā jau pastāv viens aizguvums, tad jauna tās pašas nozīmes aizguvuma ienākšanas lietderība ir apšaubāma. Tas sakāms arī, piemēram, par vārdiem birojs un ofiss: vārds birojs ir senāks aizguvums no franču valodas vārda bureau, savukārt ofiss – jaunāks aizguvums no angļu vārda office, tāpēc latviešu valodā ieteicams lietot senāko aizguvumu birojs.