Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārdu savienojumā pacelt jautājumu vārds pacelt ir semantiskais kalks – pēc citas valodas parauga pārņemta vārda nozīme. Semantiskos kalkus bieži aizgūst tēlainības dēļ, jo veidojas pārnestās nozīmes. Tā, piemēram, vārda pasvītrot konkrētā nozīme ‘pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu’ pēc satura un pēc attiecīgā tēla atbilst aizgūtajai nozīmei ‘uzsvērt, izcelt’ (krievu подчеркнуть, vācu unterstreichen).
Vārdu savienojuma pacelt jautājumu lietojums nav vēlams latviešu literārajā valodā, un tā vietā labāk lietot izvirzīt jautājumu, ierosināt jautājumu, aktualizēt jautājumu/problēmu u. tml.

Latviešu valodā ir tiešie darbības vārdi, kā atcelt, dejot, minēt, un atgriezeniskie (jeb refleksīvie) darbības vārdi, kā celties, izdejoties, atminēties.

Sastopami atgriezeniskie darbības vārdi ciešamās kārtas funkcijā, tostarp arī neliterāri kalkēti atgriezeniskie darbības vārdi. Šāds lietojums koptā latviešu valodā nebūtu vēlams:

plāns izpildās, māja pārdodas, ierobežojumi atceļas.

To vietā būtu lietojami tiešie darbības vārdi ciešamās kārtas formās:

plāns tiek izpildīts, māja tiek pārdota, ierobežojumi tiek atcelti.

Reizēm kontekstā iederīga arī tiešo darbības vārdu darāmās kārtas 3. personas forma:

plānu izpilda, māju pārdod, ierobežojumus atceļ.

Darbības vārds lūzt nenoteiksmē (atbild uz jautājumu Ko darīt?) rakstāms ar līdzskani z. Īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās savukārt piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis zūd, tāpēc šajās formās vārds rakstāms bez līdzskaņa z:

Pagātnes (es lūzu, tu lūzi, viņš lūza) un nākotnes formās (es lūzīšu, tu lūzīsi, viņš lūzīs), protams, lietojams skaidri dzirdamais līdzskanis z.
Darbības vārda lūzt pareizrakstību var pārbaudīt, ņemot talkā darbības vārdu nirt vai mirt formas: ja šo darbības vārdu formā ir lietots līdzskanis s, tātad līdzskanis s rakstāms arī atbilstošajā lūzt formā. Ja līdzskaņa s darbības vārdu nirt vai mirt formās nav, tad ar līdzskani z rakstāmas atbilstošās lūzt formas:
es šobrīd nirstu – es šobrīd lūstu;
koks esot miris – koks esot lūzis;
mirstošais zars – lūstošais zars;
ja tu aizietu, mana sirds mirtu – ja tu aizietu, mana sirds lūztu;
nirdams ezerā, viņš vienmēr aizžmiedza acis – lūzdams ledū, viņš paspēja iekliegties.

Vārdkopa ņemt dalību (vācu Anteil nehmen, krievu принимать участие, angļu take part) ir aizgūta. Tā kā latviešu valodā jau ir darbības vārds ar tieši tādu pašu nozīmi, labāk ieteicams izvēlēties darbības vārdu piedalīties:
nevis ministrs ņēma dalību televīzijas raidījumā, bet ministrs piedalījās televīzijas raidījumā;
nevis skolēni ņēma dalību konkursā, bet skolēni piedalījās konkursā.
Vārdnīcās ņemt dalību sniegts kā stabils vārdu savienojums bez norādēm uz lietojuma ierobežojumiem. No stila viedokļa gan būtu ieteicams izvairīties no liekvārdības un šo vārdu savienojumu nelietot.