- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 652. lpp.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Skansts, skansts, dsk. ģen skanšu; retāk skanste, -es, dsk. ģen. -šu vēst. – ‘lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī’ // pārn. ‘valnim līdzīgs veidojums’.
Vārds tiek lietots sieviešu dzimtē kā sestās deklinācijas lietvārds, retāk piektās deklinācijas lietvārds. Taču tieši šī retāk izmantotā forma – skanste – kļuvusi par pamatu Skanstes ielas nosaukumam Rīgā.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 71 sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1989, 510. lpp.
Apstākļa vārdu daudzmaz lieto ar nozīmi 'nedaudz, nelielā mērā' un 'kaut cik'.
Rakstījums divos vārdos daudz maz, iespējams, radies apstākļa vārda (citos avotos – apstākļa vārda un skaitļa vārda) daudz ietekmē, jo tas nereti sastopams vārdkopās, piemēram, daudz draugu, daudz patīkamu brīžu utt. Savukārt vārds daudzmaz ir saliktenis, kur daudz- ir vārddaļa. Salikteņu ar daudz- latviešu valodā ir ne mazums, piemēram, daudzkārtīgs, daudzreiz, daudzviet u. c.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 274. lpp.
- Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība. Lokāmās vārdšķiras. K. Pokrotniece. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2002, 285. lpp.
- Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 414.–415. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: daudzmaz
Tā kā tie nav latviešu valodas vārdi, uz tiem attiecas svešvārdu izruna, nevis latviskais divskanis uo. LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas (ITTEA) priekšsēdētājs E. Cauna norāda, ka, veidojot terminu, pod- tika saglabāts kā specifisks netulkots oriģinālvalodas elements, līdz ar to izruna atbilstoši oriģinālvalodai būtu [pod-], bet noteikti ne [puod-]. Iespēja nošķirt abus izrunas variantus bija viens no argumentiem termina pieņemšanai, jo tieša saistība ar podu [puodu], protams, ir nevēlama.
Mūsdienu latviešu literārajā valodā vārdā bāriņtiesa saglabājusies vārda vēsturiskā forma.
Latviešu valodā vārda bārenis nozīme skaidrota – ‘bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem’. Piemēram, apaļš bārenis – bērns, kam nav vecāku. Savukārt vārda bārenis novecojis sinonīms ir vārds bāriņš. Piemēram, bāriņu nauda, bāriņu manta, bāriņu aizbildņi. Bāriņtiesa – ‘pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību’. Piemēram, bāriņtiesas spriedums. Izskatīt lietu bāriņtiesā.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 39., 40. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
