Tiesību aktos, normatīvajos aktos rakstāms vārds euro (slīpinājumā), savukārt publicistikā, cenu norādēs, komentāros u.tml. rakstījums eiro (bez slīpraksta) ir literārs un atbilst valodas normām.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Jautājumi
Vai latviešu valodā jāraksta euro vai eiro?
Jautājums
Vai latviešu valodā jāraksta euro vai eiro?
Atbilde
Abi rakstījumi latviešu valodā ir pareizi, lietojumu nosaka teksta oficiāluma pakāpe.
Kā teikts Valsts valodas centra norādījumā „Par Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukumu latviešu valodā”, „Eiropas vienotās valūtas nosaukums ir euro. Taču ikdienas saziņā varam lietot (un visbiežāk arī tiek lietots) eiro”.
Tiesību aktos, normatīvajos aktos rakstāms vārds euro (slīpinājumā), savukārt publicistikā, cenu norādēs, komentāros u.tml. rakstījums eiro (bez slīpraksta) ir literārs un atbilst valodas normām.
Tiesību aktos, normatīvajos aktos rakstāms vārds euro (slīpinājumā), savukārt publicistikā, cenu norādēs, komentāros u.tml. rakstījums eiro (bez slīpraksta) ir literārs un atbilst valodas normām.
Lingvistiskās tēmas
Kā lokāms uzvārds Cinkus daudzskaitlī vīriešu un sieviešu dzimtē?
Jautājums
Kā lokāms uzvārds Cinkus daudzskaitlī vīriešu un sieviešu dzimtē?
Atbilde
N. (māsas) Cinkus; (brāļi vai brālis un māsa) Cinki
Ģ. (māsu) Cinku; (brāļu) Cinku
D. (māsām) Cinkūm; (brāļiem) Cinkiem
A. (māsas) Cinkus; (brāļus) Cinkus
I. ar (māsām) Cinkūm; ar (brāļiem) Cinkiem
L. (māsās) Cinkūs; (brāļos) Cinkos
V. (māsas) Cinkus!; (brāļi) Cinki!
Avoti
- Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 23. lpp.
Vai latviešu valodā var teikt: izpārdots koncerts?
Jautājums
Vai latviešu valodā var teikt: izpārdots koncerts?
Atbilde
Koncerts patiešām nevar būt izpārdots, izpārdotas var būt koncerta biļetes.
Vārda izpārdot nozīme – ‘pārdot (daudz vai visu)’.
Lingvistiskās tēmas
Leksika
Stilistika
Teikums
Formveidošana un vārddarināšana
Vārdšķiras
Vārddarināšana
Vārdu darināšana ar piedēkli
Vārdu darināšana ar priedēkli
Darbības vārds
Divdabis
Lokāmie divdabji
Ciešamās kārtas lokāmie divdabji
Pagātnes ciešamās kārtas lokāmie divdabji
Vārda skaidrojums
Stils un literārā norma
Vienkāršs teikums
Teikuma locekļi
Palīglocekļi
Apzīmētājs
Man kabatā ir astoņdesmit centu vai centi?
Jautājums
Man kabatā ir astoņdesmit centu vai centi?
Atbilde
Pareizas ir abas formas: man kabatā ir astoņdesmit centu vai astoņdesmit centi.
Ja nelokāmais skaitļa vārds (piemēram, desmit, piecpadsmit, simt) ietilpst salikta teikuma priekšmeta sastāvā, ar to saistītais lietvārds var būt gan ģenitīvā, gan nominatīvā – desmit draugu un desmit draugi, piecpadsmit skolēnu un piecpadsmit skolēni, astoņdesmit centu un astoņdesmit centi.
Avoti
- Grabis, R. Skaitļa vārds. Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 489. lpp.
- Smiltniece, G. Skaitļa vārds (numerālis). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 426. lpp.
- Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 25. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Sveiks, lai dzīvo! vai Sveiks lai dzīvo! – kā pareizi?
Jautājums
Sveiks, lai dzīvo! vai Sveiks lai dzīvo! – kā pareizi?
Atbilde
Pareizi ir: Sveiks lai dzīvo!
Vārds lai var piederēt pie divām vārdšķirām: saikļiem vai partikulām.
Pakārtojuma saiklis lai ievada palīgteikumu, kas atdalāms no pārējā teikuma, piemēram, Jānis steidzas, lai darbā būtu laikus; Lai cik grūti būtu, mēs tiksim galā.
Partikula lai savukārt tiek lietota, piemēram, izsakot vēlējumu – Lai tev izdodas!, arī pastiprinot kādu emocionālo stāvokli – Lai dzīvo vasara! vai izteicot pamudinājumu – Lai bērni tūdaļ nāk šurp! Partikulu lai ar komatiem no pārējā teikuma neatdala.
Izteikumā Sveiks lai dzīvo! ir izteikts vēlējums Lai [jubilārs] dzīvo sveiks!
Iespējams, mainītās vārdu secības dēļ pirms lai valodas praksē nereti sastopams komats, taču tam nav sintaktiska pamata.
Vārds lai var piederēt pie divām vārdšķirām: saikļiem vai partikulām.
Pakārtojuma saiklis lai ievada palīgteikumu, kas atdalāms no pārējā teikuma, piemēram, Jānis steidzas, lai darbā būtu laikus; Lai cik grūti būtu, mēs tiksim galā.
Partikula lai savukārt tiek lietota, piemēram, izsakot vēlējumu – Lai tev izdodas!, arī pastiprinot kādu emocionālo stāvokli – Lai dzīvo vasara! vai izteicot pamudinājumu – Lai bērni tūdaļ nāk šurp! Partikulu lai ar komatiem no pārējā teikuma neatdala.
Izteikumā Sveiks lai dzīvo! ir izteikts vēlējums Lai [jubilārs] dzīvo sveiks!
Iespējams, mainītās vārdu secības dēļ pirms lai valodas praksē nereti sastopams komats, taču tam nav sintaktiska pamata.
Avoti
- Smiltniece, G. Saiklis (konjunkcija). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 663.–664., 667. lpp.
- Breņķe, I. Partikulas. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 669., 672.–673. lpp.
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 197., 338. lpp.
Lingvistiskās tēmas
