Valodas konsultācijas

Vai koncerts izpaliks vai nenotiks?

Jautājums

Vai koncerts izpaliks vai nenotiks?

Atbilde

Stilistiski labāk sacīt: koncerts nenotiks.

Darbības vārds izpalikt ir kalkēts atvasinājums ar diviem priedēkļiem līdzīgi kā, piemēram, piepacelt (labāk pacelt), pretnostatīt (labāk pretstatīt). Lai gan latviešu valodas vārdnīcās („Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”) šim vārdam nav nevēlamas nokrāsas, no valodas kultūras viedokļa atkarībā no konteksta vārda izpalikt vietā labāk izvēlēties kādu citu:
nevis tikšanās izpalika, bet labāk tikšanās gāja secen;
nevis sacensības izpalika, bet labāk sacensības nenotika;
nevis lietus izpalika, bet labāk lietus nebija.

Avoti

Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 157. lpp.
Karulis, K. Vēlamie un nevēlamie vārdu savienojumi [palikt, aizstāt, aizvietot, atbilde, atbildēt, atvietot, baudīt, interesēt, izdabāt, izpalikt, izpatikt, izpildīt, iztapt, kalpība, kalpot, lēmums, lemt, palikt, spēlēt, spriedums, spriest, turpināt, uzkrist]. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 14. laidiens. Sast. T. Porīte. Rīga : Liesma, 1978, 198. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca: izpalikt
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: izpalikt
Logina, S., Pēča, K., Pūtele, I., Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 18. Atb. red. I. Druviete. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2023, 159. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Stils un literārā norma Vārda skaidrojums Atvasinātie darbības vārdi

Vai cilvēks patlaban dien vai dienē bruņotajos spēkos?

Jautājums

Vai cilvēks patlaban dien vai dienē bruņotajos spēkos?

Atbilde

Pareizi ir gan cilvēks dien, gan cilvēks dienē bruņotajos spēkos.

Latviešu valodas normatīvajos avotos minēti abi locīšanas veidi: gan pēc II konjugācijas (kā trenēt, dziedēt), gan III konjugācijas (kā minēt, čukstēt) parauga.

dienēt (II konj.)		dienēt (III konj.)
es dienēju	mēs dienējam	es dienu	mēs dienam
tu dienē	jūs dienējat	tu dieni	jūs dienat
viņš, viņa dienē	viņi, viņas dienē	viņš, viņa dien	viņi, viņas dien

Praksē lietojami abi šī darbības vārda locīšanas paraugi. Svarīgi vienā kontekstā tos nejaukt un locīšanā ievērot konsekvenci.

Avoti

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 178. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 242. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca: dienēt
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: dienēt

Lingvistiskās tēmas

Galotne Atvasinātie darbības vārdi Vienkāršā tagadne Trešā konjugācija

Sapņi piepildās vai piepildas?

Jautājums

Sapņi piepildās vai piepildas?

Atbilde

Pareizi ir sapņi piepildās.

Visiem trešās konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem, kas nenoteiksmē beidzas ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties, daudzskaitļa 1., 2. un atgriezeniskajiem darbības vārdiem arī 3. personā galotnē ir garš patskanis ā.

Lingvistiskās tēmas

Garie patskaņi Galotne Atgriezeniskie darbības vārdi Nenoteiksme Trešā konjugācija Vienkāršā tagadne

Likums (tiesnesis, pants) noteic, ka [..] vai nosaka, ka [..]?

Jautājums

Likums (tiesnesis, pants) noteic, ka [..] vai nosaka, ka [..]?

Atbilde

Pareizas ir abas frāzes – gan noteic, ka [..], gan [no]saka, ka [..].

Iespējams, runātāji no frāzes nosaka, ka [..] vairās sekojošā palīgteikuma dēļ, lai neveidotos enklīze (vārda piesliešanās (runas plūsmā) iepriekšējam vārdam akcenta ziņā). No enklīzes var izvairīties, saikļa ka vietā lietojot kolu, piemēram, likums nosaka: [..].
Teikt – ‘runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt’. Vārdnīcas norāda, ka darbības vārda teikt tagadnes formas teicu un teic parasti nelieto.
Darbības vārda tagadnes formas vairāk dzirdētas dziesmu tekstos un daiļliteratūras stilā, piemēram, „Teici to stundu, to brīdi”, „Teic, kur zeme skaistākā”.
Taču pēdējā laikā frāze noteic, ka [..] kļūst arvien populārāka un arvien biežāk tiek lietota sinonīmiski ar frāzi nosaka, ka [..].
Pašlaik nav pamata uzskatīt, ka viena frāze būtu vairāk vēlama nekā otra.

Avoti

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
Latviešu literārās valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Vārdu darināšana ar priedēkli Vienkāršā tagadne Sinonīmi Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Jāskaita dzejolis vai jāskaita dzejoli?

Jautājums

Jāskaita dzejolis vai jāskaita dzejoli?

Atbilde

Pareizi ir jāskaita, jādeklamē vai jārunā dzejolis.

Darbības objekts aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē ir jāraksta nominatīvā. „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir teikts: „Vārds, kas apzīmē jēdzienu, uz kuru pāriet verba izteiktā darbība (darbības objekts), pie vajadzības izteiksmes formām nostājas nominatīvā, nevis akuzatīvā kā pie visu pārējo verba izteiksmju formām.” Skaitīt dzejoli nozīmē monotoni runāt iemācītu („iekaltu”) tekstu. Tāpēc labāk dzejoli deklamēt vai runāt.

Avoti

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 619. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Nominatīvs Vajadzības izteiksme Vārdu saskaņošana

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze