Jautājums
Kā pareizi: salūts vai uguņošana?
Atbilde
Varam droši lietot abus vārdus: gan salūts, gan uguņošana.
Vārds salūts ir aizgūts vārds, bet uguņošana – latvisks.
Vārda salūts nozīme ir 'svinīga sveikšana (piem., ar zalvēm, raķetēm); uguņošana', piemēram, svētku salūts, gadu mijas salūts. Tā pamatā ir latīņu vārds salūs, ģenitīvā salutis ar nozīmi 'veselība; veselības novēlējums'.
Savukārt uguņošana ir 'gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piem., šaujot raķetes)', piemēram, svētku uguņošana krastmalā, uguņošana uz skatuves dziesmas izpildījuma laikā.
Padomju laikā vairāk ierasts bija vārda salūts lietojums, visticamāk, krievu valodas iespaidā (krievu val. салют), taču mūsdienu vārdnīcās minēti abi vārdi bez lietojuma ierobežojuma. Katrs valodas lietotājs var izvēlēties un lietot sev tīkamāko vārdu.
Vārda salūts nozīme ir 'svinīga sveikšana (piem., ar zalvēm, raķetēm); uguņošana', piemēram, svētku salūts, gadu mijas salūts. Tā pamatā ir latīņu vārds salūs, ģenitīvā salutis ar nozīmi 'veselība; veselības novēlējums'.
Savukārt uguņošana ir 'gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piem., šaujot raķetes)', piemēram, svētku uguņošana krastmalā, uguņošana uz skatuves dziesmas izpildījuma laikā.
Padomju laikā vairāk ierasts bija vārda salūts lietojums, visticamāk, krievu valodas iespaidā (krievu val. салют), taču mūsdienu vārdnīcās minēti abi vārdi bez lietojuma ierobežojuma. Katrs valodas lietotājs var izvēlēties un lietot sev tīkamāko vārdu.
Avoti
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: salūts
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: uguņošana
- Liepa, D., Purviņa, M., Sjomkāne, I. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 14. Atb. red. A. Vulāne. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2019, 212. lpp.