Valodas konsultācijas

Kas ir tulks, un kas ir tulkotājs?

Jautājums

Kas ir tulks, un kas ir tulkotājs?

Atbilde

Vārdi tulks un tulkotājs ir lietojami ar atšķirīgām nozīmēm.

Tulks – ‘tulkotājs, kas mutiski tulko tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies runāta teksta tulkošanā mutvārdos’. Piemēram, sertificēts tulks, tulka pakalpojumi.
Tulkotājs – ‘cilvēks, kas rakstiski tulko vārdus, tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējas vienā valodā rakstīta teksta tulkošanā citā valodā’. Piemēram, daiļliteratūras tulkotājs, tulkotāja kvalifikācija.

Avoti

Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 412. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Profesiju nosaukumi Vārdu darināšana ar piedēkli Termini Vārda skaidrojums

Kā saīsina vārdus kungs un kundze?

Jautājums

Kā saīsina vārdus kungs un kundze?

Atbilde

Atbilstoši pašreizējiem ieteikumiem saīsinājumu lietošanā šos vārdus nesaīsina.

Ilgu laiku bija ierasti saīsinājumi: kungs – kgs (dat. kgm), kundze – kdze (dat. kdzei); arī k-gs, k-dze.

Saskaņā ar VVC LVEK ieteikumiem šos vārdus nevajadzētu saīsināt.

Avoti

Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 25. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Saīsinājumi un abreviatūras Sugasvārdi

Ceļi ir apledojuši vēljoprojām vai vēl joprojām?

Jautājums

Ceļi ir apledojuši vēljoprojām vai vēl joprojām?

Atbilde

Ceļi ir apledojuši vēl joprojām.

Valodas praksē vārdu savienojums vēl joprojām mēdz būt sastopams koprakstījumā: vēljoprojām. Iespējams, šī pareizrakstības kļūda radusies, jo runā abi vārdi saplūst. Apstākļa vārds vēl joprojām rakstāms divos vārdos.

Avoti

Latviešu valodas vārdnīcu serveris: vēljoprojām

Lingvistiskās tēmas

Kopā vai atsevišķi rakstāmi vārdi Apstākļa vārds

Vai presē var lietot vārdus čakarēties un apčakarēt?

Jautājums

Vai presē var lietot vārdus čakarēties un apčakarēt?

Atbilde

Vārdi čakarēties un apčakarēt ir neliterārās sarunvalodas vārdi.

Šo vārdu nozīmi un skaidrojumu var izlasīt „Latviešu valodas slenga vārdnīcā”:
čakarēties – 1. ‘lēni, nemākulīgi darboties, nemākulīgi strādāt; tūļāties; kavēties’; 2. ‘muļķoties, tiepties’; 3. ‘aiztikt, grābstīties’; 4. ‘nedarboties, slikti darboties’;
apčakarēt – 1. ‘apmānīt, piekrāpt, izjokot, izmuļķot’; 2. ‘sariebt’; 3. ‘aprunāt nopelt, kritizēt’.
Plašsaziņas līdzekļu valodā tiek izmantoti dažādi leksikas slāņi, t. sk. slengs.
Slengs – ‘subliterārā leksika un citu subliterāro valodas izteiksmes līdzekļu kopums, ko galvenokārt izmanto neformālā mutvārdu saziņā. Terminu slengs palaikam lieto arī kā terminu žargons, argo, sociolekts sinonīmu’.
Atkarībā no redakcijas nostājas par publikācijas saturu un tajā lietoto leksiku atbild raksta autors vai redaktors. Valodnieki var skaidrot vārda nozīmi un paust savu viedokli, taču nevar ietekmēt tā lietojumu attiecīgajā izdevumā.

Avoti

Bušs, O., Ernstsone, V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga : Norden AB, 2006, 29. lpp.
Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: slengs

Lingvistiskās tēmas

Nenoteiksme Vārda skaidrojums Slengs Publicistikas stils

Kuri skaitļa vārdi lietojami latviešu literārajā valodā: tūkstoš, tūkstots vai tūkstotis?

Jautājums

Kuri skaitļa vārdi lietojami latviešu literārajā valodā: tūkstoš, tūkstots vai tūkstotis?

Atbilde

Latviešu literārajā valodā lietojami skaitļa vārdi tūkstoš un tūkstotis.

Skaitļa vārds tūkstots ir sastopams sarunvalodā. Latviešu literārajā valodā tas atzīstams par nevēlamu.
Literārajā valodā lietojams:
lokāmais skaitļa vārds tūkstotis – tūkstotis skūpstu, tūkstotis iespēju;
nelokāmais skaitļa vārds tūkstoš: tūkstoš deviņi simti deviņdesmit ceturtais gads, tūkstoš iespēju.

Avoti

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 815. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 118.–121. lpp.
Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 24. lpp.
Smiltniece, G. Skaitļa vārds (numerālis). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 425.–426. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Pamata skaitļa vārdi Nelokāmie skaitļa vārdi

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze