Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Simboliskais nosaukums „Laima” ir lokāms – „Laimas” darbinieki.

Iesaistot tekstā ar pēdiņām vai kā citādi grafiski izceltu konstrukciju, to saglabā nemainītu (neloka), ja tās priekšā ir attiecīgs nomenklatūras vārds, respektīvi, sugas vārds, kuru loka, piemēram, pēc publikācijas laikrakstā „Diena”. Ja nosaukumam priekšā nav attiecīga nomenklatūras vārda, respektīvi, sugas vārda, nosaukumu loka atbilstoši teksta vajadzībām, piemēram, pēc publikācijas „Dienā”.

• Krūmiņa, V., Skujiņa, V. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga : Valsts kanceleja, 2002, 103. lpp.

PowerPoint prezentācija latviešu valodā saucama par slaidrādi.

Sākotnēji tika lietots vārds slīds, tas atrodams, piemēram, 2001. gada „Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīcā”. 1998. gadā LZA Terminoloģijas komisija pieņēma šādu termina slīdrāde skaidrojumu: „Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā. Pievienojot papildu spiežampogas, var mainīt programmā paredzēto slīdu parādīšanas kārtību, parādīt kādu konkrētu slīdu vai pārtraukt slīdu demonstrēšanu”. Taču jau 2008. gadā tika pieņemts termins slaids un attiecīgi slaidrāde.

• Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca: datori, datu apstrāde un pārraide. Sast. A. Baums, J. Borzovs, A. Gobzemis u. c. Rīga : Avots, 2001, 446. lpp.
• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: slaidrāde

Spāņu ātrās uzkodas latviešu valodā saucamas načo.

Spāņu ātrās uzkodas načo (no spāņu nachos) ir mazas un lielas. Mazos načo ‘kukurūzas kraukšķus (čipsus)’ parasti pasniedz ar mērci, lielos – garnē ar sieru, papriku, salātiem u. tml. Forma načos, visticamāk, izplatījusies, tieši pārceļot vārdu no spāņu valodas latviešu valodā. Ja spāņu valodā lietvārds vienskaitlī beidzas ar patskani (nacho), daudzskaitļa formā tam pievieno galotni -s (nachos).

• Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Rozenvalde. Rīga : Nordik, 2004, 324. lpp.

Skansts, skansts, dsk. ģen skanšu; retāk skanste, -es, dsk. ģen. -šu vēst. – ‘lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī’ // pārn. ‘valnim līdzīgs veidojums’.

Vārds tiek lietots sieviešu dzimtē kā sestās deklinācijas lietvārds, retāk piektās deklinācijas lietvārds. Taču tieši šī retāk izmantotā forma – skanste – kļuvusi par pamatu Skanstes ielas nosaukumam Rīgā.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1989, 510. lpp.