Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārds podkāsts ir aizguvums no angļu valodas.
Angļu valodā vārds podcast tika ieviests 2004. gadā kā tā sauktais portmanteau vārds jeb hibrīdvārds, proti, tas darināts no vārdiem iPod un broadcast. Uzskata, ka tas pirmo reizi lietots laikrakstā „The Guardian”.

Par podcast sauc periodiski izdotu raidījumu, kuru var lejupielādēt vai klausīties tiešsaistē. Sākotnēji šīs aplādes varēja klausīties tikai pārnēsājamā mūzikas atskaņotājā „iPod”.

Tolaik kompānija „Apple” bija izveidojusi atskaņotāju „iTunes”, kurā varēja atskaņot šīs aplādes – proti, ar citiem atskaņotājiem tās klausīties nebija iespējams.
Tātad no „iPod” ir vārddaļa pod-.
 

Terminoloģijas komisija 2007. gadā ir apstiprinājusi vairākas iespējamās angļu podcast atbilsmes latviešu valodā – podraide, podraidījums, aplāde, aplādes fails –, tomēr diskusijas par veiksmīgāko atbilsmi nebija rimušās, un 2020. gadā apstiprināts jauns termins: raidieraksts.

Vārds podraide tika piedāvāts pēc analoģijas ar vārdu pārraide: vārds broadcast pamatā nozīmē ‘radioraidījums’, ‘radiopārraide’. TV broadcast – ‘televīzijas pārraide’. Tātad vārddaļa angļu valodā -cast kā vārddaļa -raide latviešu valodā jau ir tikusi lietota.
 

Raidieraksts, aplāde jeb podraide ir raidījums, parasti sarunu raidījums, kurš ir klausāms (reizēm arī skatāms) internetā tiešsaistē vai arī atrodams kādā platformā un noklausāms (vai noskatāms) jebkad vēlāk pēc ieraksta. Aplādes var ievietot tādās platformās kā „Spotify”, „Apple Podcasts” un citās. Vairākas latviešu aplādes iespējams klausīties portālā delfi.lv, piemēram, „Delfi TV ar Jāni Domburu”, sportacentrs.com aplādi „Ārpus kadra”, aplādi „Karsts karsts” par jaunāko hiphopa mūzikā utt.

Šeit lietojama vienotājdomuzīme: Molotova–Ribentropa pakts.

Uzvārdi Molotovs un Ribentrops neveido dubultuzvārdu, bet nosauc divas vēsturiskas personas, kas parakstījušas dokumentu, tāpēc starp uzvārdiem lietojama vienotājdomuzīme: Molotova–Ribentropa pakts. Vienotājdomuzīmi lieto starp tādu personu uzvārdiem, kuri kopīgi ir kāda izgudrojuma, likuma, literāra darba u. c. autori.

Ar pieturzīmēm neatdala vairākus pielikumus, kuri raksturo personu no dažādiem viedokļiem: nosauc sabiedrisko stāvokli, amatu, zinātnisko grādu, goda nosaukumu u. tml. Piemērā institūta direktors profesors Dr. phil. Juris Ķirsis pielikumu veidi ir dažādi: direktors ir administratīvais amats, profesors – akadēmiskais amats, Dr. phil. – zinātniskais grāds.
Praksē gan komats šajos gadījumos ir bieži sastopams, jo šos pielikumus nereti uztver par vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, sevišķi amatu nosaukumos, piemēram, augstskolas vadošais pētnieks, profesors Kārlis Pūpols. Formāli komatu likt gan nav pamata. Iespējams, pieturzīmes šādos piemēros sastopamas arī tālab, ka starp šādiem pielikumiem ir intonatīva pauze, turklāt ne vienmēr ir skaidri nosakāms, vai tie ir viena veida vai dažādu veidu amati.

Darbības vārda nenoteiksmes forma iepazīties atgādina trešās konjugācijas darbības vārdus, kā skatīties vai taustīties ar izskaņu -īties, kuriem vajadzības izteiksmē galotnē ir garais patskanis ā: jāskatās, jātaustās. Tomēr iepazīties ir 1. konjugācijas darbības vārds, tāpēc vajadzības izteiksmē ir īsais patskanis a: jāiepazīstas.

Noteiktie īpašības vārdi (piemēram, mīļais draugs, mīļā draudzene) pēc vajadzības var tikt lietoti vokatīvā, turklāt šajā locījumā tiem ir divējādas vārdformas.
Ja lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)