Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Timiāns vai mārsils?

Parastais mārsils ir latviskais timiāna nosaukums.

Jāievēro, ka ne visas mārsilu sugas varam saukt par timiānu. Mārsili (Thymus) ir lūpziežu dzimtas augu ģints, kurā ir aptuveni 350 sugu. Latvijā sastopamas divas sugas: mazais mārsils (Thymus serpyllum) un lielais mārsils (Thymus ovatus). Visplašāk pazīstamā suga ir parastais mārsils (Thymus vulgaris) jeb timiāns.

• Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 217. lpp.

Vai vārdi gārsa un gārša ir sinonīmi nezāļu nosaukumi?

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 79., 82. lpp.

Pasūtīt vai pasūtināt laikrakstu?

Laikrakstu var gan pasūtīt, gan pasūtināt.

Pasūtīt – ‘uzdot izgatavot (ko); uzdot atnest, atvest, atsūtīt (ko); uzdot rezervēt (piemēram, vietu); pieteikt abonementu (laikrakstiem, žurnāliem, grāmatām)’. Pasūtināt – ‘pasūtīt’. Nebūtu vēlams lietot vārdu savienojumu parakstīties uz laikrakstiem, ko patiešām var pārprast, proti, ‘uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu uz laikraksta’.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1986, 479. lpp.
• Paegle, Dz., Kušķis, J. Kā latvietis runā. Rīga : Zvaigzne ABC, 1994, 12.–13. lpp.

Kāpēc mākslas filmas tagad dēvē par spēlfilmām?

Kā norādījuši Nacionālā kino centra speciālisti, jauntermins spēlfilma ir precīzāks, jo spēlfilmas pamatā ir aktierspēle, nevis māksla.

20. gs. 90. gadu sākumā, pateicoties režisora un Nacionālā kinematogrāfijas centra direktora A. Krieva iniciatīvai, termini mākslas filma un aktierfilma tika aizstāti ar terminu spēlfilma, kuram tuvākais ir vācu valodas termins Spielfilm. Aktierfilma, aktierkino – tas ir apzīmējums, kuru Latvijas kino profesionāļi sāka lietot 20. gs. 70. gados, vairoties no pretenciozā un citus kinoveidus diskriminējošā apzīmējuma mākslas filma. Apzīmējumā izcelta, iespējams, būtiskākā atšķirīgā iezīme – šādā filmā darbojas aktieris, t. i., persona, kas tēlo noteiktu lomu.

• Pērkone, I. Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture. Rīga : Mansards, 2011, 410. lpp.

Atjaunīgie vai atjaunojamie energoresursi?

Pareizi ir atjaunīgie energoresursi vai reģeneratīvie energoresursi.

Termins atjaunīgie resursi pieņemts, pamatojoties uz faktu, ka šie resursi paši atjaunojas, savukārt atjaunojamos resursus kādam būtu jāatjauno. Kā sinonīma vārdkopa lietojama arī reģeneratīvie energoresursi, taču atjaunīgie energoresursi ir latviskais variants. Tie ir ‘apzinātie energoresursi, kuru atjaunošanos nosaka dabas procesi. Tā ir saules, vēja, biomasas, zemes siltuma un ūdens potenciālās enerģijas daļa, kuras izmantošana pašreizējā tehnikas līmenī ir ekonomiski pamatota’.

• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: atjaunīgie energoresursi