Valodas konsultācijas

Kā pareizi: patreiz vai pašreiz rīkojam valsts svētku svinības?

Jautājums

Kā pareizi: patreiz vai pašreiz rīkojam valsts svētku svinības?

Atbilde

Pašreiz rīkojam valsts svētku svinības.

Vārds pašreiz darināts no vārdiem [šajā] pašā reizē. Valodas praksē bieži sastopamais aplamais vārds patreiz, iespējams, radies kontaminācijā* no vārdiem patlaban un pašreiz. Latviešu literārajā valodā lietojams vārds pašreiz.

*Kontaminācija ir valodas vienību mijiedarbība (piemēram, formu, tuvu nozīmju dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība.

Avoti

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: pašreiz
Dravnieks, J. Patreiz vai pašreiz? Latviešu valodas kultūras jautājumi. 25. laidiens. Sast. A. Rubīna. Rīga : Avots, 1989, 31.–31. lpp.
Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 578. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārddarināšana Līdzskaņi Līdzskaņi Laika apstākļa vārdi

Ko nozīmē promaskaviski, prokrieviski noskaņots?

Jautājums

Ko nozīmē promaskaviski, prokrieviski noskaņots?

Atbilde

Promaskaviski, prokrieviski noskaņots nozīmē, ka kāds darbojas Maskavas vai krievu interesēs.

Pro.. (lat. pro, gr. pro) – priedēklis – ‘tāds, kas piekrīt kaut kam (vai kādam); tāds, kas darbojas kā (vai kāda) interesēs (piemēram, prokomunistisks)’.

Avoti

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 603. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārdu darināšana ar priedēkli Veida apstākļa vārdi Vārda skaidrojums

Vai konstrukcija, ko ievada tāpat kā, jāatdala ar komatu?

Jautājums

Vai konstrukcija, ko ievada tāpat kā, jāatdala ar komatu?

Atbilde

Šis gadījums interpunkcijas praksē ir problemātisks.

Tāpat kā kopā ar pievienotajiem vārdiem veido t. s. pielīdzinājumu. „Atkarā no izsakāmā satura niansēm šādus pielīdzinājumus atdala vai neatdala ar pieturzīmēm. [..] Ja šis pielīdzinājums tiek intonatīvi atdalīts no pārējiem teikuma vārdiem un dots blakus kā piebildums, to atdala ar pieturzīmēm no abām pusēm. Ūdeņi, tāpat kā cilvēka seja, rāda gan priekus, gan bēdas (M. Birze). Ja šāds pielīdzinājums var būt jēdzieniski (un arī intonatīvi) ar pamatjēdzienu saistīts ļoti cieši – kā veida apstāklis, tad to ar komatiem neatdala. Zeme tāpat kā citas planētas augusi, atsevišķiem gabaliem salīpot. Nereti pieturzīmes pielīdzinājuma atdalīšanai atkarā no satura niansēm var būt fakultatīvas.”

Avoti

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 222.–223. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Veida apstākļa vārdi Salīdzinājuma partikulas Iespraudumi Vienkāršs teikums Iespraudumi

Vai pirmām kārtām un pirmkārt ir sinonīmi?

Jautājums

Vai pirmām kārtām un pirmkārt ir sinonīmi?

Atbilde

Šīs leksēmas vienā no nozīmēm ir sinonīmi.

Pirmām (arī vispirmām) kārtām, arī pirmā (arī vispirmā) kārtā – ‘vispirms; arī galvenokārt’. Piemēram, P. Barisona dziesmas klausītājs pirmām kārtām uztver kā ļoti dziļu komponista domu un jūtu izpausmi .. Viena no vārda pirmkārt nozīmēm ir ‘vispirms, arī galvenokārt’. Piemēram, baznīcai pirmkārt ir jābūt dievnamam.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 181. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Salikteņi Salikteņi Salikteņi Veida apstākļa vārdi Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Pudelīte jātur augšpēdu vai otrādi, lai varētu pilināt zāles?

Jautājums

Pudelīte jātur augšpēdu vai otrādi, lai varētu pilināt zāles?

Atbilde

Lai varētu pilināt zāles, pudelīte jātur otrādi.

Norāžu, ka vārds augšpēdu būtu attiecināms tikai uz dzīvām būtnēm, vārdnīcās nav, taču „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” un „Latviešu valodas vārdnīcā” pie vārda skaidrojuma un lietojuma minētie piemēri attiecināmi tikai uz cilvēkiem vai dzīvniekiem. Augšpēdu, arī augšpēdus – ‘uz muguras’. Piemēram, atkrist augšpēdus, atmesties augšpēdus. Runājot par zāļu pudelīti, ieteicams lietot vārdu otrādi – ‘pretēji, citādi’.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1972, 497. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 143., 750. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Veida apstākļa vārdi Vārda skaidrojums Stils un literārā norma

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze