Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Sarunvalodas vārda vebinārs vietā latviešu valodā labāk lietot terminu tīmekļseminārs.

Angļu valodas terminam webinar atbilstošo terminu tīmekļseminārs 2007. gadā ieteikusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija (LZA TK ITTEA).
Angļu valodas vārddaļai web- vai vārdam web latviešu valodā parasti atbilst termini ar vārddaļu tīmekļ- vai vārdu tīmekļa:
web address – tīmekļa adrese;
webcam – tīmekļkamera;
website – tīmekļvietne.

Jāpiebilst, ka „Izglītības terminu skaidrojošajā tiešsaistes vārdnīcā” atrodamais termins vebinārs nav atbalstāms nedz no terminrades, nedz valodas kultūras viedokļa.

Visas klases meitenes un zēni kopā ir skolēni.

Skolēni ir skolas audzēkņi un audzēknes.
Skolnieki ir skolas audzēkņi (zēni).
Skolnieces ir skolas audzēknes (meitenes).
Tātad, ja ir nepieciešams uzrunāt tādas klases audzēkņus, kurā mācās gan zēni, gan meitenes, ir jālieto vārds skolēni. Ja klasē būtu tikai meitenes, daudzskaitlī varētu lietot vārdu skolnieces, ja klasē būtu tikai zēni, attiecīgi varētu lietot vai nu vārdu skolnieki, vai skolēni.

Partikula nē noliedz izteikumā pausto domu, un tā parasti lietojama, noliedzot iepriekš izteiktu pieņēmumu vai atbildot noliedzoši uz vispārējo jautājumu:
- Vai drīz iesim?
- Nē, man vēl daudz darāmā;
Tas laikam Andris. Nē, nav vis viņš.
Partikula ne noliedz kādu konkrētu vārdu teikumā vai aizstāj noliegtu predikātu (izteicēju):
Viņa ne ar vienu nesarunājas. Pat ar māti ne [nesarunājas];
Jānim patīk kriminālromāni, bet Annai ne [nepatīk];
Ticiet vai ne [neticiet] – ir pienākusi vasara!

Vārdu papildu lieto kā apzīmētāju kopā ar lietvārdu:

mums vajadzīgs papildu finansējums;
es vēlos papildu porciju;
Jānim būs papildu darbs.

Savukārt papildus lieto kā apstākļa vārdu kopā ar darbības vārdu:

līdztekus ikdienas tēriņiem nācās papildus tērēties arī Jāņa vajadzībām;
viņš vienmēr vēlas ēst papildus, lai cik lielu porciju notiesājis;
darbiniekam pienākas samaksa, ja papildus strādāts arī sestdienā.

Pareizi ir: mēs šodien vēlējam domi.

Darbības vārda vēlēt locīšana atkarīga no tā nozīmes.
Darbības vārds vēlēt lokāms pēc II konjugācijas darbības vārdu parauga (kā spēlēt) ar nozīmi ‘vēlēt amatpersonu’: es vēlēju deputātus, tu vēlē Saeimu, viņš vēlē domi, mēs vēlējam direktoru, jūs vēlējat padomi.
Darbības vārds vēlēt lokāms pēc III konjugācijas darbības vārdu parauga (kā pavēlēt) ar nozīmi ‘vēlēt laimes’: es vēlu veiksmi, tu vēli labas sekmes, viņš vēl priecīgus svētkus, mēs vēlam jauku vakaru, jūs vēlat daudz prieka.