Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

• Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 24.–25. lpp.

• Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 359.–360. lpp.
• Markus, D. Galvenās latviešu valodas pareizrunas jeb ortoepijas problēmas. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 137. lpp.

Pareizais muzeja nosaukuma rakstījums ir Valsts mākslas muzejs – tikai pirmais vārds Valsts ir rakstāms ar lielo sākumburtu.

Vārds valsts nav uzskatāms par īpašvārdu, tāpēc nākamais vārds pēc tā nav rakstāms ar lielo sākumburtu.

• Īpašvārdu rakstība. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 14. lpp.

Darbības vārda 3. personas pareizā forma ir zina.

Darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas darbības vārds tāpat kā darināt, ēdināt, kur 3. personā ir galotne -a, tātad darina, ēdina, zina. Sākotnēji zināt ir bijis trešās konjugācijas otrajā grupā, tātad locīts tāpat kā, piemēram, dziedāt – viņš dzied, raudāt – viņš raud, zināt – viņš zin. Šāds lietojums vēl sastopams sarunvalodā.
Pēc pašreizējām normām darbības vārds zināt ir trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas izņēmums, kas lokāms tāpat kā, piemēram, darināt – viņš darina, ēdināt – viņš ēdina, zināt – viņš zina.
Vēl 20. gs. 80. gados par pieļaujamu tika atzīta arī darbības vārda saīsinātā forma zin – šāda forma kā retāk lietota ir fiksēta „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”. Taču jaunākajos avotos, piemēram, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”, tā vairs netiek minēta. Arī „Latviešu valodas gramatikā” un „Latviešu literārās valodas morfoloģijā” norādīts, ka zināt lokāms pēc trešās konjugācijas pirmās apakšgrupas parauga.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 643. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: zināt
• Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 549. lpp.
• Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 107. lpp.

Pareizi ir abi salikteņi – gan zivaudzētava, gan zivjaudzētava.

Vārds zivjaudzētava tiek lietots retāk, tāpat arī vārdu savienojums zivju audzētava. Zivaudzētava, arī zivjaudzētava – ‘zivsaimniecība, kas nodarbojas ar ikru inkubāciju un zivju mazuļu audzēšanu’. Piemēram, zemnieku saimniecības zivaudzētava. Audzēt zivis zivjaudzētavā. Zivaudzētavas turpina atjaunot Latvijas zivju resursus, ielaižot upēs tūkstošiem zivju mazuļu.

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca