Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Pareizi ir islāms.
Vārda islāms pamatā ir arābu valodas vārds islām ar nozīmi ‘padevība’. Islāms ir viena no visvairāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras piekritējus sauc par musulmaņiem. To nodibinājis pravietis Muhameds 7. gadsimtā Arābijā. Valodas praksē sastopams šī vārda rakstījums gan ar garo patskani ā – islāms –, gan īso patskani a – islams. Pēdējais atrodams gan Latviešu literārās valodas vārdnīcā (konkrētais sējums izdots 1975. gadā), gan Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (1995). Tomēr jau kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām vairākumā skaidrojošo un tulkojošo vārdnīcu fiksēta forma islāms, un tā apstiprināta arī ar Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumu.
Arī salikteņos ar šo vārdu lietojams patskanis ā (islāmticīgie, islāmfobija u. tml.); atvasinājumos lietojams gan patskanis ā, gan a atkarībā no vārda izskaņas: islāmisks, islāmisms, bet: islamizēt, islamizācija.
- VVC LVEK 14.10.2015. sēdes protokola Nr. 45 6. §.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 345. lpp.
- Reliģisko terminu vārdnīca
- Adikibi, O. Ideju vārdnīca. Izd. sast. un virsred. A. L. Nortona. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 225.–227. lpp.
- Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 320. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 310. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 478. lpp.
Defisi neliek dubultuzvārdos, kuros otrs uzvārds sākas ar palīgvārdu da, de(l), di, du(š), d', de, van, fon u. tml.
Piemēram, Anna de Butkeviča-Mirska, Klotilde van der Stūla-Vollebeka; bet Anna Mirska de Butkeviča, Klotilde Vollebeka van der Stūla; Mežs da Silva, Mirskis de Vaškevičs, Gulbis del Potro, Kļaviņš di Kaprio, Vanags du Pintu, Rozītis duš Santušs, Liepiņš d’Artanjans.
Termina funkcijā lietojams vārds koordināta (ceturtās deklinācijas lietvārds).
Valodas praksē tiek lietots arī vārds koordināte (piektās deklinācijas lietvārds), jo vārdu koordināta un koordināte pamatnozīme sakrīt, taču vārda koordināte daudzskaitļa formai koordinātes sarunvalodā ir papildu nozīmes nianse ‘dati, ziņas (piemēram, adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.)’.
Bieži vārds lietots daudzskaiļa ģenitīva formā, kur piederību pie deklinācijas rāda līdzskaņu mija:
koordinātu ass (retāk arī koordināšu ass);
Dekarta koordinātu sistēma (arī koordināšu sistēma).
„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” atrodamas abas formas – koordināta, koordināte –, savukārt dažādos „Svešvārdu vārdnīcas” izdevumos fiksēta tikai daudzskaitļa forma koordinātas.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 425. lpp.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 393. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 360. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 383. lpp.
- Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 397. lpp.
- VVC LVEK 20.04.2011. sēdes protokola Nr. 10 2.1. §.
Pareizi ir samits.
Vārds samits ir cēlies no angļu vārda summit, kura pamatnozīme ir ‘virsotne, arī augstākā pakāpe’. Latviešu valodā šo vārdu lieto kā politisku terminu, apzīmējot valsts vadītāju tikšanos. Sākotnēji vārds tika rakstīts atbilstoši tā izrunai oriģinālvalodā ar vienu m – samits. Angļu rakstības ietekmē parādījās šī vārda rakstījums latviešu valodā arī ar m dubultojumu – sammits, kas neatbilst vārda izrunai angļu valodā un tāpēc latviešu valodā nebūtu vēlams. LZA Terminoloģijas komisija ir ieteikusi attiecīgā nojēguma izteikšanai lietot latvisko terminu galotņu apspriede.
