Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir abējādi: divdesmittūkstoš un divdesmit tūkstoši.

Skaitļa vārdam, kuru ar cipariem rakstām 1000, iespējamas divas formas: nelokāmā forma tūkstoš un lokāmā forma tūkstotis. Nelokāmais skaitļa vārds tūkstoš kļūst par salikteņa daļu tāpat kā citi nelokāmie skaitļa vārdi, kā desmit, simt: četrdesmit, četrsimt, četrtūkstoš.

Ja nelokāmais skaitļa vārds ietilpst salikta teikuma priekšmeta sastāvā, ar to saistītais lietvārds var būt vai nu nominatīvā (Kas?) vai ģenitīvā (Kā?):
ekskursijā dodas trīsdesmit skolēni vai ekskursijā dodas trīsdesmit skolēnu;
septiņtūkstoš tonnas ir labs rādītājs vai septiņtūkstoš tonnu ir labs rādītājs;
maratonam reģistrējušies divdesmittūkstoš dalībnieki vai maratonam reģistrējušies divdesmittūkstoš dalībnieku.

Vārds tūkstotis savukārt lokāms kā 2. deklinācijas lietvārds (kā latvietis, šampanietis), un tas lietojams skaitļa vārdu savienojumos līdzīgi kā skaitļa vārdi desmits un simts: septiņi desmiti, septiņi simti, septiņi tūkstoši.
Literārajā valodā lietvārds ar šiem skaitļa vārdu savienojumiem parasti ir daudzskaitļa ģenitīvā:
pieci desmiti gadu kaste mētājās bēniņos;
zibakcijā piedalījās četri simti iedzīvotāju;
festivālu ir apmeklējuši pieci tūkstoši cilvēku;
maratonam reģistrējušies divdesmit tūkstoši dalībnieku.

Pieturzīmes liekamas šādi: Ak tu tētīt, kā līst!

Vārds ak ir izsauksmes vārds, kuru no pārējā teikuma atdalām ar komatiem: bet, ak, kā skrien laiks; ak, cik man ir grūti!
Izsauksmes vārdu ak neatdala no personas vietniekvārda tu, jūs vai interjektīva lietvārda Dievs, velns, mūžs, pasaule u.tml. Ar šiem vārdiem veidojas interjektīvi savienojumi ar vienu nozīmi – emocionālās attieksmes izpauduma nozīmi (sākotnējo jēdzienisko nozīmi šie lietvārdi tādā lietojumā parasti ir zaudējuši).

Tātad ar pieturzīmi  atdala visu interjektīvo savienojumu:
ak dievs, ko lai dara;
ak tu pagāns, vai nevarēji pagaidīt;
ak tu velns, kā jāsteidzas;
ak mīļo pasaulīt, ko tik neizdomā.

Pareizi ir: šerbets.

Vārds šerbets latviešu valodā aizgūts no vācu valodas vārda Scherbett, un tā pamatā ir turku valodas vārds şerbet, persiešu šerbet (to pamatā savukārt arābu sharba ar nozīmi 'dzēriens'). Latviešu valodā to lietojam divās nozīmēs:
1. ‘konditorejas izstrādājums no cukura, riekstiem u. tml. izejvielām’, piemēram, zemesriekstu šerbets; piena šerbets utt.;
2. ‘dzēriens, ko gatavo no augļu saldējuma, vīna, šampanieša vai liķiera’, piemēram, šampanieša un citronu šerbets.

Iespējams, vārda šerberts rakstījums ieviesies pēc analoģijas ar citiem vārdiem, kuru izskaņā ir -erts, piemēram, buberts, deserts, Herberts, introverts, Roberts. Arī angļu valodā vārdu sherbert uzskata par pareizrakstības kļūdu. Tā bieži sastopama, visticamāk, 20. gadsimta 40. gadu sākumā ASV populārās dziesmas „Shoot the Sherbet to Me Herbert” ietekmē, kur vārds sherbet tika izrunāts ar lieku r, veidojot atskaņas ar vārdu Herbert.
Tātad latviešu valodā pareizi ir šerbets.

Vārds ļēpāt ir viens no snigt sinonīmiem.

Vārds ļēpāt (arī ļepāt, ļepot) ir apvidvārds, kuram Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcā fiksētas vairākas nozīmes:
'rāpties' – tārps ļēpā pa koku;
'neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi' – kucēns ļēpo saimniekam pa priekšu;
'snigt lielām pārslām, pikām' – lēnām ļēpā mīksts sniegs.

Vārdam snigt latviešu valodā ir visai gara sinonīmu rinda, kurā sastopami gan literārās valodas vārdi, gan apvidvārdi:
snidzināt, snieģelēt, sniegot, sniegaļāt, pārslot, pērslāt, sijāt, mētāties; birt, birdināt, birdelēt, krist, nākt, gāzties, graut; ļēpāt, lēkšēt, ķēpāt, leķēt.

Spudiņš ir aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas.

Spudiņš, arī spudiņi, skudiņi, spudas ir aukstā gaļa, ko „vāra no lopu iekšām, kājām un galvas, tā, ka gaļa no kauliem atlobāma, pēc kam to sakapā un pa otru reizi vāra, kamēr paliek bieza. Pēc vārīšanas gaļu noliek vēsā vietā, lai sarecē. Tādu sarecējušu virumu Kuldīgas apkārtnē sauc par drebeni jeb drebeņu zupu. Vecumniekos to vārīja no kumosos sagriezta govs vidus, kuram otrreiz vārot pielika klāt kartupeļus. Odzienā tos sauc par skudiņiem un vāra no aitu vai cūku kājām, galvas un zarnām. (..) Madlienā spudiņus pagatavo no novārītiem, sašķaidītiem kartupeļiem un sakasītām siļķēm, ko sajauktus pannā izcep”. (Dienas Lapa, 1891, 4)

Mārtiņos līdzīgi ēdieni tika celti galdā dažādos reģionos. Atšķīrās gan to sastāvdaļas, gan nosaukumi, piemēram: drebene, galerts, kopķēzis, kvašeline, recenis, studinis, šilts, trīcekls, zilcs.