Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir gan cilvēks dien, gan cilvēks dienē bruņotajos spēkos.

Latviešu valodas normatīvajos avotos minēti abi locīšanas veidi: gan pēc II konjugācijas (kā trenēt, dziedēt), gan III konjugācijas (kā minēt, čukstēt) parauga.

Praksē lietojami abi šī darbības vārda locīšanas paraugi. Svarīgi vienā kontekstā tos nejaukt un locīšanā ievērot konsekvenci.

• Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 178. lpp.
• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 242. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca: dienēt
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: dienēt

Pareizi ir krematorija.

Vārds krematorija latviešu valodā ir sieviešu dzimtes vārds. Visticamāk, šī vārda lietošana vīriešu dzimtē ir ieviesusies krievu valodas ietekmē, jo krievu valodā attiecīgais vārds ir vīriešu dzimtē.

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 391. lpp.

Pareizi ir lente.

Vārds lente latviešu valodā pieder pie piektās deklinācijas, respektīvi, tam ir galotne -e. Lai gan „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” pie vārda lente norādīta arī retāk lietotā forma lenta, par literāro normu atzīstams lietvārda lente lietojums ar galotni -e. Vārds lenta – ar galotni -a – ticis aizgūts no krievu valodas, kur attiecīgais vārds beidzas ar galotni -a; turklāt šo formu stiprinājis tas, ka padomju gados Rīgā bija tekstilgalantērijas fabrika „Lenta”.

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 417. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 648. lpp.

Vārda Dzintars iniciālis ir Dz.

Termina iniciālis sākotnējā nozīme ir saistīta ar rakstīto tekstu pirmā burta izcēlumu. Iniciālis – 1. ‘vārda, uzvārda pirmais burts’. Piemēram, parakstīties ar iniciāļiem; 2. ‘lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā)’. Piemēram, citā krāsā iespiests iniciālis.  Cilme: no latīņu initialis ‘sākotnējs’. Ja vārds vai uzvārds latviešu valodā sākas ar līdzskaņu burtkopu jeb digrafu dz vai dž, tad tradicionāli iniciālī ir pieņemts lietot atbilstošo burtkopu, piemēram, Dzintra – Dz., Dzidra – Dz., Dzintars – Dz., Dzenītis – Dz., Dzilna – Dz., Džohars – Dž. Tāda lietojuma prakse ir nostiprinājusies tāpēc, ka šie līdzskaņi apzīmē vienu skaņu. Rakstītie teksti liecina, ka iniciālī, pēc XIX gadsimta vācu tradīcijas, reizēm tika atstāti vēl daži līdzskaņu burti (parasti līdz patskaņa burtam), piemēram, Fricis Bārda – Fr. Bārda, Krišjānis Barons – Kr. Barons. Mūsdienu rakstībā tāda prakse nebūtu atbalstāma.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca